Žurnāla 100 labi padomi Par Veselību jaunākajā numurā plaša intervija ar Jāni Viļumu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. Daudz, daudz par veselību, biežāk satopamām vainām (plecos, gūžās un ceļa locītavās). Un tomēr – arī par Jāni Viļumu ārpus ārsta darba.
Tuvojas brīvdienas – ļoti piemērots laiks žurnālu lasīšanai!
Daži citāti no intervijas:
Teikt, ka ar kādu sportu nevajag nodarboties, jo tas ir ļoti traumatisks, manuprāt, nav īsti pareizi. Varbūt kādā veidā tas risks dabūt traumu ir lielāks, bet atkal gandarījums ir milzīgs! Brīdis, kad cilvēks ir iekšā sportā, viss deg un fano par lietu, varbūt ir pat nozīmīgāks par risku. Tā ir motivācija, aicinājums.
Trauma – tu jau zini, ka ir noticis kaut kas traumatisks. Bet ļoti bieži šīs vainas gan ceļos, gan plecos ir uz deģeneratīvu izmaiņu fona, kad ir hronisks iekaisums un kā pēdējais ir tas, ka kaut kas noplīst, bet tāpēc, ka jau iepriekš šīs struktūras ir kļuvušas vājas un trauslas. Kā mēs to sauksim – tā ir trauma vai hronisks iekaisums?
Reizēm liekas savādi, ka cilvēks tērē diezgan lielu naudu par ārstēšanu, taisa dažādas dārgas injekcijas locītavās, un tas viss, lai varētu savā mājas dārziņā ravēt.
Esmu centies jau no jaunības kustēties. Un tomēr reizēm ir bijuši tādi brīži, kad esmu ļoti daudz strādājis, kad man galīgi nav bijis laika kam citam. Tas ir bijis ilgiem periodiem, kad pamatā esmu darbā. Un tad esmu sapratis, ka nevar tā dzīvot – visu atdot darbam. Un esmu centies mainīties.
Vairākas reizes pieminējāt saudzīgo attieksmi, bet kalnos kāpšana ir ekstrēma nodarbe, un jūs to darāt!
-Jā, bet tā ir ļoti saudzīga nodarbe manai mentālajai veselībai, kas varbūt ir daudz svarīgāk.
