Ja tev vai tavam radiniekam diagnosticēta ceļa locītavas artroze, un ārsts, noplātot rokas, teicis: nekas nav līdzams, ar sāpēm vienkārši nāksies sadzīvot un agri vai vēlu būs jāveic locītavas nomaiņa – zini, ka situācija nebūt nav tik bezcerīga.
Patiess ir apgalvojums, ka artrozi nav iespējams izārstēt – locītavas bojājums pakāpeniski turpināsies. Tomēr ar šo slimību var iemācīties pietiekami netraucējoši līdzāspastāvēt. Ceļa locītavas endoprotežēsanu veic tikai aptuveni 10% gadījumu. Tāpat ir vērts pārliecināties, vai sāpju iemesls tiešām meklējams celī, jo iespējams, bojāta ir gūžas locītava un sāpes tikai atstarojas zemāk.
Konsultē: ANDREJS PEREDISTIJS, traumatalogs, ortopēds
Kas ir artroze?
Artroze ir saslimšana, kuras rezultātā iet bojā skrimslis (kaulu virsmu pārklājums) un tam seko kaulu galu dilšana. Par slimības iemeslu var kļūt locītavas trauma vai atkārtotas traumas; sistēm-saslimšānas tādas reimatoīds artrīts; dažādas infekcijas, piemēram, Laima slimība, kas Latvijā ir samērā izplatīta. Bojājums var palikt nemanīts līdz brīdim, kad skrimslis ievērojami nonēsājas un nespēj pasargāt locītavas kaulus no tiešas savstarpējas saskares. Tomēr tik pat bieži cilvēki jūt sāpes un locītava iekaists arī slimības sākotnējās stadijās. Bieži vien cilvēki jūt arī asās sāpes locītavā. Bieži vien starp locītavu visrmām iestrēgst gan deģeneratīvi bojāts menisks, nolūzis skrimšļa gabaliņš. Kustoties un slogojot kāju, šie bojājumi var radīt asas sāpes Trulas, smeldzošas sāpes raksturīgas miera stāvoklī – pēc slodzēm.
Ceļa locītava – visvairāk pakļauta traumām
Ceļa locītava ir otra lielākā cilvēka ķermenī aiz gūžas locītavas. Tomēr slodze, kas tai jāiztur un traumēšanas iespēja, ir lielākā starp visām locītavām. Bērnībā esam neskaitāmas reizes krituši un dziedējuši pušumus uz ceļiem. Varam atviegloti uzelpot – šie sasitumi nekādi nav veicinājuši artrozes attīstību! Līdz aptuveni 18 gadu vecumam, kad kritieni kļūst par retu notikumu, ceļa locītavām daba devusi apbrīnojamu pašdziedēšanas spēju. Pieaugušam cilvēkam ceļa locītavas kļūst daudz jūtīgākas pret traumām. Turklāt ceļa locītava darbojas kā apliecinājums gandrīz ezotēriskajam apgalvojumam, ka viss šajā pasaulē ir savstarpēji saistīts. Ceļa locītavā – noteikti.
Ideāla pasaule – ceļa locītava
Veselas locītavas virsmas ir spīdīgas, gludas, baltas un klātas ar vairākus milimetrus biezu skrimsli. Locītava ir noslēgta telpa, kuru no ārpasaules sargā locītavas kapsula. Tās iekšpuse ir klāta ar sinoviālo apvalku. Tajā savukārt ir šūnas, kuras ražo īpašu – sinoviālo šķidrumu, kas nodrošina locītavu ar barības vielām un vienlaikus rada ideālu vidi kustībām. No ārpuses locītavu sargā un stabilizē saites, cīpslas un muskuļi.
Jebkura izmaiņa kādā no šīm struktūrām, rada izmaiņas ideālajā locītavas kapsulā, pakāpeniski izraisot bojājumu. Tomēr ideālais līdzsvars var sākt izzust arī pašā kapsulā, cilvēka dabiskas novecošanās rezultāta, nodilstos locītavu skrimslim. Vienalga – bojājums bijis iekšējs vai ārējs – sekas ir vienādas – locītavas kaulu gali sāk saskarties un dilt.
Atklāt laikus – ir vērts!
Ar ceļa locītavu artrozi biežāk slimo sievietes. Artoze nesākas pēkšņi ar spējām sāpēm. Nereti slimības sākumu mēs pat nemanām un meklējam ārsta palīdzību, kad artroze lēni progresējusi jau vairākus gadus.
Artrozes pirmās pazīmes ir sāpes ceļos, kas parādās pēc ilgām pastaigām, fiziskām slodzēm, ejot pa kāpnēm vai pieceļoties no krēsla. Sākotnēji tās var būt neizteiktas, bet ar laiku kļūst arvien stiprākas un atpazīstamākas. Vairums cilvēku ārsta palīdzību meklē vien tad, kad artrozes pazīmes kļūst izteikti traucējošas.
Andrejs Peredistijs pārliecināts, ka ir vērts doties pie traumatologa-ortopēda pēc iespējas ātrāk, nevis ilgstoši sadzīvot ar apgrūtinošiem simptomiem. “Atklājot artrozi (pat ļoti laicīgi), mēs nevarēsim to pilnībā izārstēt, toties spēsim darīt maksimāli daudz, lai slimības progresēšanu ierobežotu,” iedrošina Andrejs Peredistijs.
Diagnostikai jābūt nekļūdīgai
Viens no izmeklējumiem, kuru veic, ja ir aizdomas par artrozi, ir rentgena uzņēmums. Veselā locītavā starp kauliem ir šaura šķietami “tukša” josla. Šī josla ir skrimslis. Artozes bojātā locītavā rentgenuzņēmumā kauli atrodas līdzās un starp tiem nav “tukšuma”. Tomēr sākotnējās stadijās artrozi nebūt nav tik viegli diagnosticēt un visticamāk, izvērtējot cilvēka sūdzības, ārsts nozīmēs smalkāku izmeklējuma metodi – magnētisko rezonansi.
Līdzīgi kā onkoloģijā, kur vērts veikt izmeklējumus, pie specializētiem radiologiem, arī traumatoloģijā-ortopēdijā, lai pamanītu un izvērtētu bojājumu, izšķiroša ir ārsta pieredze konkrētajā jomā. Plaša profila radiologi mēdz radioloģiskajā slēdzienā uzskaitīt bojājumus, kurus izmeklējuma dati neuzrāda. Tādēļ jau sākotnēji, izvēloties speciālistu, pie kura veikt ceļa rentgenu, vai magnētisko rezonansi, vērts painteresēties, vai konkrētajam radiologam ir specifiska specializācija.
“Būtiskākais pacienta attiecībās ar ārstu ir uzticība, Ja cilvēks apšauba ārsta teikto, šāda sadarbība ir neauglīga. Ir jāmeklē cits ārsts,” pārliecināts Andrejs Peredistijs.
Dažkārt sāpes celī ir vai nu daļēji, vai pat nemaz nav saistītas ar bojājumu ceļa locītavā. Pat, ja izmeklējumi uzrāda izmaiņas, tās tik pat labi var neizraisīt sāpes, par kurām sūdzaties. Celī mēdz atstaroties gūžas locītavas sāpes. Nereti diagnostikai izmanto pretsāpju injekciju gūžas locītavā (tiek veikta ultrasnonogrāfa kontrolē), lai uz brīdi likvidējot gūžas locītavas izraisītās sāpes, varētu izvērtēt, vai saglabājas citas sāpes , precizējot to iemeslus. “Ir būtiski veikt nekļūdīgu diagnostiku, lai izšķirtu sāpju cēloņus un izvēlētos atbilstošu ārstēšanu,” pārliecināts Andrejs Peredistijs.
Kam īpaši ieteicams noskaidrot diagnozi laikus?
Vērtīgi atklāt artrozi sākotnējās stadijās ir koruplentiem cilvēkiem , tāpat fiziski aktīviem, kuri darba vai sporta dēļ regulāri sevi noslogo un tiem, kuru dzīvesveids ir izteikti mazkustīgs. “Artrozes slimniekiem ir ļoti vēlams mazināt svaru – tas atslogo ceļu locītavas, mazinot sāpes un ātrumu, ar kādu norit locītavas nodilums,” saka Andrejs Peredistijs. “Tāpat, zinot savu diagnozi, var apzināti izvairīties no slodzes ceļu locītavām, sportā vai darbā, jo tā veicina ātrāku artrozes procesu,” skaidro ārsts. Savukārt mazkustīgiem cilvēkiem artrozes laicīga atklāšana ir nopietns iemesls attīstīt un stiprināt sava ķermeņa muskulatūru, tā ierobežojot artozes izraisītos bojājumus un sāpes.
Kā ārstē artrozi?
Ikvienam, kam diagnosticēta ceļa locītavas artroze noderīgi:
“Ir virkne pasākumu, ko cilvēks, konsultējoties ar ārstu, var darīt, lai uzlabotu savu veselību un labsajūtu,” uzsver Andrejs Peredistijs “Tomēr es ļoti aicinu paturēt prātā, ka artroze nav pilnībā izārstējama un nav radītas brīnumzāles, kas garantēti palīdzēs un pilnībā likvidēs simptomus. Ja mans pacients ir savācis pēdējo naudu šim “brīnumlīdzeklim”, es vienmēr mudinu iztērēt līdzekļus jēgpilnāk,” saka Andrejs Peredistijs. Artrozes ārstēšana ir komplekss pasākums un , lai arī, piemēram, injekcijas uzrāda labus rezultātus un daudziem ir palīdzošas, tās neizārstē slimību un ne visiem mazina sāpes. Tādēļ ierobežotu naudas līdzekļu gadījumā, vērts izvēlēties citas ārstniecības metodes, uzskata ārsts.
Ja artroze turpina progresēt
Artrozei progresējot, ceļa locītavā parādās sāpīgi krakšķi, var veidoties šķidruma uzkrāšanās, arvien ierobežotāks kļūst kustību apjoms (locītavu pilnībā nevar ne saliekt, ne iztaisnot), bojātais celis sāp ne vien kustību laikā, bet arī miera stāvoklī, piemēram, miegā, vizuāli iespējams pamanīt deformāciju ceļa locītavas kaulos – kājas iegūst vai nu X vai O formu, atkarībā no tā, kura puse celim ir izteiktāk bojāta – iekšējā vai ārējā.
“Cilvēku sāpju sajūta ir ļoti atšķirīga, tādēļ vienam ir grūti sadzīvot ar pirmās stadijas artrozi, bet cits ar stipri deformētām kājām rāpjas kalnos,” par savu pieredzi ar artrozes pacientiem saka Andrejs Peredistijs. Tikai 10% artrozes pacientu veic ceļa endoprotezēšanu (ceļa locītavas nomaiņu). Par šo operāciju lemj kopīgi ārsts un artrozes slimnieks.
“Cilvēkam parasti izšķirošs ir sāpju un kustību ierobežojumu apjoms, ar kuru viņš ir gatavs sadzīvot,” saka ārsts. Ja sāpes ceļa locītavā ir ilgstošas, ar medikamentu, fizioterapeitisku vingrošanu un ērtiem apaviem, tās vairs neizdodas mazināt, rodas kustību ierobežojumi, risinājums ir ceļa locītavas ķirurģija.
Arī traumatologs-ortopēds var ierosināt veikt endoprotezēšanu, ja artrozes izraisītie bojājumi turpinot progresēt draud ievērojami sarežģīt operāciju.
Ceļa locītavas endoprotežēšana
Ceļa locītavas endoprotezēšana nav tik traumatiska, kā cilvēki dažkārt iztēlojas, pieņemot, ka artrozes bojātos kaulus nozāģē un vietā liek protēzes. Šādi rīkojas tikai kaulu audzēju gadījumā. Ceļa locītavas endoprotezēšana pēc būtības atgādina to, kas notiek zobārsta kabinetā, kad zobiem uzliek kapes. Kaulu galus mazliet apzāģē un uz to galiem liek mākslīgās locītavu virsmas, kas veidotas no metāla, keramikas vai polimēra. Endoprotēzes vidējais kalpošanas ilgums ir 20 gadi.
“Visapmierinātākie pēc endoprotezēšanas ir cilvēki, kuri iepriekš piedzīvojuši izteiktas sāpes. Viņi ļoti jūt atšķirību, jo vairs nesāp” saka Andrejs Peredistijs, vēlreiz uzsverot, ka artroze nav onkoloģiska saslimšana, kur neoperēšana var izrādīties letāla. Ar artrozi, kura pārlieku netraucē, var nodzīvot visu mūžu, atgādina ārsts.
