Viens no ORTO klīnikas traumatologu-ortopēdu un reimatalogu biežāk sniegtajiem pakalpojumiem sāpju un iekaisumu mazināšanai aizvadītajā mēnesī bija hormonālo steroīdu injekcijas. Jūlijā līdzīgi kā citos šī gada mēnešos tās veiktas gandrīz 200 reižu. Steroīdu injekcijas ir salīdzinoši efektīva metode locītavu sāpju, cīpslu, saišu, kā arī muskuļu iekaisumu mazināšanai, ievadot preparātu injekciju bojātajos audos vai locītavā.
Injekciju popularitāte pasaulē arvien pieaug, jo to iedarbība ir ātra un sāpes parasti ievērojami mazinās. Injekcijas bieži izmanto reimatoloģisko saslimšanu ārstēšanai. Injekciju efektivitāte gan joprojām tiek pētīta. Injekciju vidū pārliecinošākie rezultāti, kas līdzsvarojas arī ar drošību un balkusparādību ierobežojumu, vērojami trīs veida injekcijām, kuras piedāvājam arī ORTO klīnikā: hormonālu steroīdu, hialuronskābes un proteīnu.
Hormonālo steroīdu injekcija ir pieprasītākā un salīdzinoši arī lētākā. Hormonālie steroīdi ātri mazina sāpes un tūsku, tādēļ nereti tiek lietoti gadījumos, kad nesteroīdās pretiekaisuma zāles nedod rezultātus, vai cilvēkam pret tām ir nepanesība. Injekcijas efekts ir jūtams vienas līdz divu dienu laikā. Injekcijas iedarbība ilgst no dažām dienām līdz pusgadam. Ja iepriekšējā injekcija bijusi efektīva vismaz četrus mēnešus, to var atkārtot. Atkārtotu injekciju skaits nedrīkst pārsniegt četras reizes gadā.
Iespējamās blakusparādības. Atsevišķos gadījumos tūlīt pēc injekcijas jūtamas asas sāpes locītavā, tā var kļūt sārta un pietūkt. Parasti šie simptomi pāriet, ja locītavai uzliek vēsu kompresi. Injekcijas vietā var veidoties tauku atrofija, kas nozīmē, ka, mazinoties zemādas tauku slānim, var veidoties neliela iedobe vai bedrīte ādā. Retos gadījumos pēc injekcijas var mainīties ādas krāsa injekcijas vietā, brīdi pēc injekcijas seja var kļūt sārta, diabēta slimniekiem var paaugstināties cukura līmenis asinīs.
Par citām injekcijām to efektiem un iespējamām blakusparādībām
Hialuronskābes injekciju dēvē arī par “šķidro implantu”, jo bojātos audus locītavā pārklāj ar sargājošu plēvīti, kas līdzinās sinoviālajam šķidrumam locītavu kapsulās. Viela sargā skrimšļa audus un mazina kaulu galu berzi. Hialuronskābe bojātajā locītavā mazina sāpes, pietūkumu un stīvumu. Šī injekcija tiek lietota gadījumos, kad nesteroīdās pretiekaisuma zāles nedod rezultātus, vai cilvēkam pret tām ir nepanesība. Tās iedarbība parasti nav tūlītēja kā pēc hormonālo steroīdu injekcijām, toties – ilgāka – līdz pat pusgadam. Hialuronskābes injekcijas iedarbību var pilnībā novērot pēc piecām nedēļām.
Izšķir augstas un zemas viskozitātes hialuronskābes injekcijas. Augstas viskozitātes hialuronskābes injekcijas izteiktāk pilda amortizācijas funkciju un mazina sāpes. Savukārt zemas viskozitātes hialuronskābes injekcijas vairāk baro locītavu virsmas. Zemas viskozitātes hialuronskābes injekcijas var atkārtot trīs līdz piecas reizes – pa vienai nedēļā. Augstas viskozitātes injekcijas var atkārtot ne biežāk kā reizi pusgadā.
Hialuronskābe arī dabīgi atrodas locītavu jeb sinoviālajā šķidrumā, tomēr bojātā locītavā šīs vielas ir maz un tā nespēj veikt savus uzdevumus:
Hialuronskābes injekcijas veicamas tikai, kad locītavā izārstēts iekaisums. Pašreiz vislielāko efektu uzrādījušas injekcijas, kas veiktas ceļa locītavu skrimšļu deģeneratīvo procesu ārstēšanai.
Iespējamās blakusparādības. Atsevišķos gadījumos tūlīt pēc injekcijas jūtamas asas sāpes locītavā, tā var kļūt sārta un pietūkt. Šāda reakcija var būt gan pēc pirmās, gan otrās injekcijas. Parasti simptomi pāriet, ja locītavai uzliek vēsu kompresi. Sāpes injekcijas rezultātā var nepāriet pilnībā.
Proteīnu injekcija – augšanas faktora jeb ar trombocītiem bagātinātas plazmas ievadīšana bojātajā locītavā. No pacienta ņem15 ml asins paraugu, to ievieto īpašā centrifūgā. Asins parauga apstrādes rezultātā plazma atdalās no trombocītiem – to skaits šīs procedūras laikā palielinās līdz pat desmit reizēm. No pacienta asinīm un trombocītu koncentrāta veido ievadāmo injekciju. Lai arī nav pilnībā izpētīta augšanas faktoru iedarbība, tomēr īstermiņā veikti pētījumi liecina, ka tas veicina iekaisuma mazināšanu un audu atjaunošanos.
Proteīna injekcijas aktīvi izmanto medicīnas jomās, kur ir būtiska audu atjaunošanās procesi, piemēram, mikroķirurģijā kā arī traumatoloģijā – otropēdijā. Lai arī trūkst ilgtermiņa pētījumu, kas apliecinātu proteīnu injekciju viennozīmīgo efektivitāti, veiktie pētījumi uzrāda cerīgus rezultātus proteīnu injekciju pielietojumam hronisku cīpslu iekaisumu, saišu un muskuļu traumu gadījumā, ceļa osteoartrīta, ceļa saišu traumu gadījumā, ārstējot rotatoru manšetes plīsumu.
Uzlabojumi pēc proteīnu injekcijas nav tūlītēji – tie kļūst jūtami dažas nedēļas pēc injekcijas. Sešu mēnešu ietvaros ieteicams veikt ne vairāk kā trīs proteīnu injekcijas. Atšķirībā no steroīdu vai hialuronskābes injekcijām proteīnu injekcija ir potenciāls dziedēt pašu problēmu, tādēļ veiksmes gadījumā pie atsevišķām diagnozēm izdodas novērsts sāpju un iekaisuma cēloni.
Iespējamās blakusparādības. Ņemot vērā, ka proteīnu injekcijas veido no pacienta paša asinīm, tās tiek uzskatītas par relatīvi nekaitīgām. Tomēr jāņem vērā, ka ne pirms ne pēc proteīnu injekcijas nevajadzētu lietot pretiekaisuma medikamentus.
Kopš 2015. gada proteīnu injekcijas ir izņemtas no aizliegto dopinga vielu saraksta, ja to lietošanas nepieciešamību apliecina ārsts. Līdz šim pasaules Antidopinga un Amerikas savienoto valstu anridopinga aģentūras bija ierakstījušas proteīnu injekcijas aizliegto vielu sarakstā, jo proteīnu injekcijas satur augšanas faktoru, kas var iespaidot cilvēka fiziskās spējas un izturības līmeni.
Atkarībā no sāpošās vietas specifikas, injekcijas nereti veic ultrasonogrāfijas kontrolē, lai nodrošinātu precīzu vielas ievadīšanu (piemēram, pirkstu locītavās vai gūžā).
Pēc jebkuras no injekcijām vismaz nedēļu jāievēro saudzīgs režīms, atturoties no sporta aktivitātēm un sāpīgās locītavas, saišu, muskuļi vai cīpslu noslodzes.
