Līdzīgi kā krišana uz slidenām ielām, arī ziemas sporta viedi palielina noteiktu traumu risku – īpaši, ja piemirstam par elementāru saprātu un piesardzību. Traumatiskākā Latvijas iedzīvotājiem ir kalnu slēpošana, savukārt saudzīgākā/netraumatiskākā – distanču slēpošana.
Katram ziemas sporta veidam ir savas raksturīgās traumas, tomēr pazīmes par vienu vai otru diagnozi var maldināt ne vien pašu, bet arī ārstus – īpaši, ja konkrētajā medicīnas punktā nav pieejamas nopietnākas diagnostikas metodes par rentgenu, kas nereti gadās, ja esi ārpus Latvijas, piemēram, kalnu kūrortā.
Ja ziemas sporta trauma gūta ārzemēs un esi apdrošināts, rūpīgi iedziļinies un uzdod ārstam jautājumus par, to, kādēļ vajadzīga konkrētā ārstēšanas metode, īpaši, ja tiek uzstāts uz tūlītēju ķirurģisku iejaukšanos. Nereti apdrošināšanas faktors saistās ar manipulācijām, kuras veikt nav nepieciešams. No otras puses – jāapzinās – tu neesi ārsts, tomēr modrība šādās reizēs noder.
Apkopojām trīs iecienītākiem ziemas sporta veidiem (kalnu slēpošanai, snovbordingam un slidošanai) raksturīgas traumas un taktiku rīcībai, ja ir aizdomas, ka tādas gūtas. Konsultē– ANDREJS PEREDISTIJS, ORTO klīnikas traumatologs, ortopēds
KALNU SLĒPOŠANA
Šis ir masveidīgākais un, iespējams, tādēļ arī traumatiskākais ziemas sporta veids Latvijas iedzīvotājiem. Ja pie mums būtu tik pat daudz snovbordistu, statistikas līkne visticamāk novirzītos uz viņu pusi.
Daudz biežāk par kāju un roku lūzumiem, kalnu slēpotāji traumē ceļa locītavas saites.
Ceļa locītavas krusteniskās saites plīsums ir TOP 1 slēpotāju vaina.
Pazīmes traumas brīdī un īsi pēc tās:
Lai diagnosticētu saites plīsumu jāveic:
Kā ārstē
Neķirurģiski. Pirmajās dienās pēc traumas pietiek ar kājas atslogošanu, pēc iespējas biežu tās iekārtošanu mazliet virs horizontāla stāvokļa, ledus kompresēm un pretiekaisuma zāļu lietošanu. Celi iesaka stabili fiksēt vai nu ar elastīgo saiti, vai bandāžu.
Pirmajā nedēļā pēc traumas ieteicams uzsākt fizioterapijas kursu, kura mērķis ir mazināt tūsku, izstrādāt kustību apjomu locītavā un veicināt saites dzīšanu. Jārēķinās, ka dzīšanas process var aizņemt vairākus mēnešus.
Ķirurģiski. Priekšējās krusteniskās saites plīsumus ķirurģiski ārstē fiziski aktīviem cilvēkiem, kuri nopietni noslogo savas kājas ikdienā.
Svarīgi! Šī nav no operācijām, kuru var vai vajadzētu veikt uzreiz pēc traumas gūšanas. Iesākumā jāpāriet sāpēm, tūskai un kustību ierobežojumiem.
Ceļa locītavas sānu saites bojājums notiek kritienā stipri iestiepjot ceļa locītavas iekšējo vai ārējo sānu saites.
Pirmās pazīmes ir līdzīgas kā bojājot krusteniskās saites. Tomēr sānu saites slēpotāji parasti pilnībā nepārrauj, arī sāpju un ierobežojuma sajūta celī var būt mazāk izteikta. Ja bojājums nav rūpīgi izmeklēts, dažkārt ārsti šo traumu maldīgi diagnosticē, kā meniska plīsumu un iesaka operēt. Ja trauma gūta ārvalstīs, atgriežoties mājās, noteikti vērts apmeklēt traumatologu, ortopēdu un atkārtoti veikt ceļa locītavas pārbaudi.
Lielākoties iekšējās ceļa locītavas sānu saites bojājumi sadzīst bez ķirurģiskas iejaukšanās. Dzīšanu veicina identisks pasākumu kopums, kā neķirurģiski ārstējot krusteniskās saites bojājumu.
Savukārt ārējās sānu saites bojājumus ārstē ķirurģiski.
Svarīgi! Nereti ārvalstīs vēršoties medicīnas iestādē ar ceļa locītavas traumu, papildus ārsti var izrakstīt antikougulantus – medikamentus, kas šķidrina asinis. Tos ir vērts iegādāties un lietot, lai mājupceļā ilgstoši sēžot automašīnā vai lidmašīnā traumas rezultātā veidojušies trombi nenosprostotu kādu būtisku asins ceļu.
KALNU DĒĻI
Raksturīgākā šī sporta veida cienītāju trauma ir lūzumi. Bieži tie ir potīšu (potīti veido trīs kauli), apakšstilba lūzumi un apakšdelma lūzumi. Laiku pa laikam snovbordisti, krītot izmežģi arī pleca locītavu.
Kaulu lūzumi
Pirmās pazīmes traumas brīdī:
Kaulu lūzums rada arī apkārtējo audu un saišu bojājumu. Ja tas ir vaļējs – arī ādas. Turklāt lūzuma vietas var būt savstarpēji nobīdījušās, vai kauls salūzis vairākos fragmentos.
Lai diagnosticētu veic:
Kā ārstē
Daļa lūzumu ir ārstējami nekavējoties – operējot (piemēram, vaļēji). Dažus operē tikai pēc tam, kad pārgājusi tūska, pārējos atstāj sadzīt bez ķirurģiskas iejaukšanās. Izvēle mums jāuztic ārstam, jo diemžēl nav pazīmju kopuma, kas mums pašām palīdzētu izvērtēt situāciju.
Ja lūzums nav jāoperē, bojāto locekli stabilizē ar stingru materiālu – imobilizē. Ne vienmēr šim nolūkam izmato ģipsi vai jaunākās paaudzes ģipša aizvietotājus – no stikla šķiedrām vai cietajiem polimēriem. Dažkārt pietiek ar longeti jeb šinu.
Ja kauls jāoperē, to stiprina ar skrūvēm, stieņiem vai plāksnēm.
Līdzīgi kā pēc krustenisko saišu bojājuma, svarīgu vietu lūzuma dzīšanā ieņem fizioterapija. Tā palīdz uzturēt kustību apjomu, veicina labāku apasiņošanu dzīstošai vietai un palīdz ātrāk atgūt traumētā locekļa pilnvērtīgu darbību.
Laiku pa laikam snovbordisti, krītot izmežģi arī pleca locītavu.
Pleca locītavas mežģījums ierindojas vairāku ziemas sporta veidiem raksturīgo traumu sarakstā. Krītot pleca mežģījumus gūst arī snovbordiski. Plecu var izmežģīt kritiena brīdī tieši skarot pleca locītavu, vai mēģinot atbalstīties uz izstieptas rokas.
Pazīmes traumas brīdī un īsi pēc tās:
Diagnosticē:
Kā ārstē
Ārsts plecu “ievilks savā vietā” un rentgenā pārliecinās, ka viss izdarīt nevainojami. Vairākas nedēļas pēc šādas traumas jāvalkā slings vai speciāls pleca imobilaizers.
Bojājumi, kas rodas no pirmo reizi gūta pleca locītavas mežģījuma sadzīst mēneša – divu laikā.
Ņemot vērā, ka reiz mežģītām locītavām ir atkārtojumu tendence – īpaši cilvēkiem līdz 30 gadu vecumam, ieteicams pēc šādas traumas iziet fizioterapijas kursu, trenējot muskuļus, kas stabili tur locītavu “savā vietā”.
SLIDAS
Lēcienu un griešanās ap savu asi tehniskās perfekcijas izkopšana bija iemesli, kādēļ slidošanu no mākslas izpausmes iekļāva starp sporta disciplīnām. Labākie daiļslidotāji sacenšas, kurš vairāk spēj lekt un griezties. Cena tam ir neskaitāmas traumas. Ja skrējējs krītot piezemējas ar aptuveni trīskāršu spēku, kāds piemīt viņa ķermeņa masai, tad slidotājam šis spēks pārsniedz 10 reizes. Lai arī uzvelkot slidas un iznākot uz ledus, vairums mūsu nepretendē demonstrēt daiļslidošanas elementus, tomēr slidotāja kritiena spēks lielā mērā attiecas arī uz parastu svētdienas slidotāju.
Otra nelāga slidu īpašība – slidzābaks ir monolīta vienība, kas padara potīti nekustīgu un vienlaikus ierobežo arī ceļa locītavu, gūžas un muguras kustību dinamiku.
Biežākās slidotāju traumas ir potītes mežģījums un lūzums un pleca locītavas mežģījums, pēdas un ceļa locītavas saišu bojājumi, augšstilba un apakšdelma kaulu lūzumi.
Potītes mežģījums
Pirmās pazīmes traumas brīdī:
Lai diagnosticētu veic:
Kā ārstē
Neliels potītes mežģījums sadzīst nedēļas līdz desmit dienu laikā, kamēr nopietnāks – par sevi atgādina vairākas nedēļas.
Ņemot vērā, ka reiz mežģītām locītavām ir atkārtojumu tendence, ieteicams pēc šādas traumas iziet fizioterapijas kursu, trenējot muskuļus, kas stabili tur locītavu “savā vietā”.
TRAUMU GADĪJUMĀ – NODERĒS VIENMĒR
Tas, ka mazliet sasists, nobrāzts, pasāp un pārdesmit minūšu laikā jau aizmirsies, neskaitās, bet viss, kas sāp ilgāk, pampst, izvēršas asinsizplūdumā un neļauj ērti kustēties vai liedz pārvietoties – ir trauma, kuras gūšanas gadījumā der universāls pirmās palīdzības mehānisms:
MEKLĒT ĀRSTU…NEMEKLĒT ĀRSTU?
Ja trauma ir nepārprotama un nopietna (vaļējs lūzums vai cilvēks krītot zaudējis samaņu), jāsteidzas uz tuvāko medicīnas iestādi vai jāizsauc mediķi uz notikuma vietu. Ja traumas ietekme grūti izvērtēt, dažas stundas vai pat diennakti, var nogaidīt vērojot ķermeņa reakciju uz notikušo. Ja sāpes un tūska nemazinās, noteikti klātienē jākonsultējas ar ārstu.
ŅEM LĪDZI!
Plānojot ziemas sporta aktivitāti, ieliec somā:
