Bargs sals tuvu – 20 C, apkārt balts, dziļš sniegs, nakts, karte kompass. Tās nav orientēšanās sacensības. Tā ir zemessarga apmācības diena, kad atstāts viens mežā, negulējis tu nākamā rītā beidzot sasniedz sarkano, kartē atzīmēto punktu. Ar to nekas nebeidzas. Ir jauna diena, nākamie uzdevumi – šoreiz komandā – kopā. Bet tam pa vidu – lēciens ar drēbēm āliņģī. Tālāk naktsvietas iekārtošana mežā no egļu un priežu zariem. Slapji cimdi, zeķes, zābaki, bikses. Sals, kas stindzina, ja apstājies, un pastāvīga kustība, kā glābiņš. Dežūras sargājot savu biedru miegu. Vairāk kā 50 kg smags ekipējums plecos. Mošanās atkal jaunā ziemas rītā, mazgāšanās sniegā un gatavība jauniem uzdevumiem un pārbaudījumiem. Kad pēc kārtējā šāda apmācību posma Artis Gulbis svētdienas vakarā atgriežas mājās, viņš saka, ka aizmieg pirmajās sekundēs, sajūtot siltumu un drošību.
Pirmdienas rītā viņš ierodas uz operācijām klīnikā starodams. Pilns tik dzīvas enerģijas, ka šķiet ne tikai viņa prāts, pieredze un rokas, bet arī iekšējais spēks palīdz ārstēt. Zemessardzi Artis Gulbis ORTO Klīnikas mugurkaula ķirurgs sev atklāja pagājušajā augustā, kad tika uzņemts pamatapmācības grupā Zemessardzes 1.Rīgas brigādes 13. bataljonā. Šajā ziemā pēc septiņiem vairāku dienu mācību posmiem, ārsts pamatapmācību beidzis – turklāt kā labākais savā grupā. Uz viņa ārsta galda līdzās jaunākajiem medicīnas žurnāliem mugurkaula ķirurģijā un pacientu izmeklējumiem virs salocīta Latvijas karoga ir zemessarga berete ar kokardi. Gan karogs, gan berete saņemti kā novērtējums par sasniegto pamatapmācībā.
Nākamie mācību posmi jau paspējuši nomainīt viens otru, bet mugurkaula ķirurģijas jomā daudz sasniegušais ārsts, ar pārliecību atzīst, ka tieši šī pieredze, ko viņš gūst Zemessardzē, devusi jaunu iespēju novērtēt sevi, attiecības ar cilvēkiem, vērtības dzīvē. “Man ir sajūta, ka pārticība, tehnoloģiju iespējas, komforts – tas viss pakāpeniski degradē cilvēku. Vairo pasīvu pašapmierinātību un neglābjami sašaurina skatījumu uz pasauli,” vērtē Artis Gulbis. “Esmu atklājis, cik daudzu lietu nepieciešamība un to saistīšana ar laimes sajūtu, ir iluzora. Cilvēka dzīvei pietiek ar ļoti maz. Savukārt attiecības, īstums, gatavība palīdzēt, pašaizliedzība, cilvēcība, kas patiesībā dara mūs laimīgus – tām vispār nav sakara ar ērtībām un komfortu. Savukārt šīs rakstura iezīmes tik spilgti atklājas cilvēkos, ilgstoši grūtos pārbaudījumos kopā esot,” par saviem Zemessardzes biedriem saka Artis Gulbis.
Ārsts Zemessardzi vērtē kā neatsveramu dzīves un vērtību skolu, kas noderētu jauniem cilvēkiem un tiem, kuri ieraduši būt ar visu dzīvē neapmierinātiem. “Šāda dzīves skola māca uzņemties atbildību par savu rīcību un “nečīkstēt”. Stiprina raksturu, mērķtiecību, izturību. Zemessardzē uzdevumi rūda tevi, bet vienlaikus liek apzināties, ka nepadodoties, tu daudz ko vari paveikt. Milzīgu spēku šajos apstākļos ieraugi cilvēcībā, biedriskumā, kas mūsdienu pasaulē nav tā ierastākā attiecību forma. Zemessardzes vienībā neviens nedala – mans – tavs. Ja kādam nav sausu zeķu, otrs atdos savas, ja vienam līdzi somā ir rieksti, bet otram putra, šie cilvēki padalīsies. Ja pamana, ka kādam šobrīd ir grūtāk, mēs kopā šo cilvēku pasaudzēsim, lai mazliet atgūst iekšējo spēku un atkal var iet un darīt,” saka Artis Gulbis.
Mēnešos, ko aizvadījis Zemessardzes mācībās, ārsts aizdomājies, vai dzīvē nav kļūdījies, neizvēloties militāro ceļu. Tomēr nonācis pie atskārsmes, ka medicīnā viņš sevi var realizēt pilnīgāk un līdz ar to būt cilvēkiem noderīgāks. Vienlaikus viņš augstu vērtē disciplīnu, režīmu un kopības sajūtu, kas raksturīga militārai videi.
Artim Gulbim Zemessardze nav hobijs – tā ir pārliecība. Ja iepriekš viņš savu patriotismu kopa, lasot Latvijas vēsturi, iedziļinoties latviskajās tradīcijās, ar lepnumu svinot valsts svētkus, tad iestāšanās Zemessardzē ir kā likumsakarīgs nākamais solis, apliecinot gatavību savu zemi aizstāvēt un sargāt ne vien domās, bet arī darbos.
