Līdz Lattelecom Rīgas Maratonam vēl divas dienas! Skrējēju daudzums ielās, parkos un mežos pēdējo mēnešu laikā vairojies augošā progresijā. Skriešana noteikti ir labāko atkarību vai aizraušanos augšgalā. Mēs paši to mīlam. Tomēr ikdienā ārstējam sporta traumu sekas, tādēļ piedāvājam dažus ieteikums, kam pievērst uzmanību vēl atlikušajās dienās līdz savam lielajam skrējienam un ko neatstāt bez ievērības pēc distances noskriešanas, līksmojot par paveikto.

Četri ieteikumi, ko ņemt vērā pirms maratona

Lai izvairītos no sāpēm un traumām zini, ka:

• Ja gatavojoties maratona distancei, skriets pa mežu vai trenažiera celiņu, pēkšņa skriešanas virsmas maiņa uz cieta asfa un bruģa var izrādīties traumatiska;
   
• Nevelc maratona skrējienam jaunus, vēl neiemēģinātus apavus, kā arī noliec pastaigām vecās, stipri nonēsātās botas. Izvēlies skriešanai piemērotus apavus, kas ir labi ievalkāti, un zole ir vesela;
   
• Ievērojama distances palielināšana, salīdzinot ar ierastajiem treniņiem gatavojoties maratonam, nav pārdomāts izaicinājums. Atceries! – vēl ir iespēja nomainīt distanci uz tādu, kurai esi gatavojies. Piemēram, ja līdz šim maksimālais vienā reizē noskrieto kilometru skaits bijis 10, bet maratonā skriesi 21, pārslodze var rezultēties sāpēs un diskomfortā. Saskaņā ar pētījumiem, ieteicamais distances palielinājums nedēļā ir 10%;
   
• Piedalīšanās tik lielā skrējienā var radīt eiforisku sajūtu, ka jāskrien ātrāk, nekā ierasts. Neļaujies tam, bet gan saglabā savu ierasto tempu. Ilgstoša skriešana ātrākā tempā, var ne vien radīt grūtības sasniegt finišu, bet arī izraisīt sāpes, gan skriešanas laikā, gan pēc tās.

Četras pazīmes, kam pievērst uzmanību pēc maratona:

● Sāpes ceļa priekšpusē (patelofemorālais sindroms), kas parādās pēc skriešanas, kāpjot pa kāpnēm, ilgstoši sēžot ar saliektiem ceļiem, vai pietupstoties.  Iemesls – kairinātas cīpslas un saites ceļa locītavā. Ja pēc maratona parādījušās šādas sāpes, līdzēs atpūta, kāju pacelšana un līdz traucējuma norimšanai skriešanas aizstāšana ar peldēšanu vai velo braukšanu.

● Sāpes papēdī  jeb pēdas saites iekaisums (plantārais fascīts). Lai to ārstētu, uz laiku jāatsakās no skriešanas, aizstājot to ar peldēšanu, vai velobraukšanu. Jāizvēlas ērti apavi. Līdzošas būs vēsas kompreses un pretiekaisuma ziedes. Efektīva ir fizioterapija un fizikālās procedūras.

● Sāpes pēdā vai potītē (stresa reakcija) – pārāk liela slodze, neierasts skriešanas ceļa segums un novalkāti apavi var radīt plīsumus vai pat lūzumus vienā no 26 kauliem, kas veido pēdu un potīt vai pat apakšstilba kaulos. Šie lūzumi rada sāpes, kas jūtamas arī kāju nenoslogojot. Lielāku kaulu plīsumi vai lūzumi var izraisīt pēdas locītavu vai potītes tūsku. Pirmā palīdzība, ja rodas aizdomas par stresa lūzumu, ir kājas nenoslogošana, vēsas kompreses un apguļoties vai apsēžoties, kājas novietošana uz kāda paaugstinājuma, piemēram, spilvena.

● Sāpes, velkoša sajūta krustos un zemāk, kas atstaro uz vienu, vai abām kājām var būt īslaicīgas sekas dalībai kādā no maratona distancēm. Iemesls var būt izmaiņas starpskriemeļu locītavās vai arī jostas daļas diskā – izvelvējums (protrūzija) vai pat trūce.

Svarīgi! Ja sāpes nepāriet tuvāko divu nedēļu laikā, neatstāj to bez ievērības! Ieteicams konsultēties ar traumatalogu, ortopēdu vai vertebrologu, veikt papildus izmeklējumus un uzsākt ārstēšanu!

Veiksmi Tavā maratona distancē! Līksmo un izbaudi savu personīgo uzvaru, vienlaikus nepiemirstos, ka tu skrien, lai uzlabotu, nevis bojātu savu veselību!