Kad jūtam sāpes locītavās, mēdzam zinoši un nevērīgi teikt: “Kaut kas noticis ar saitēm vai cīpslām – varbūt plīsušas, varbūt iekaisušas.”. Patiesībā tās ir četras dažādas diagnozes. Turklāt saites un cīpslas nav viens un tas pats. Arī gluži uzskatāmi – vienas bojājums neatstās īpašas sekas uz kustībām, savukārt otras – atsevišķas kustības padarīs neiespējamas. Lai lietpratīgāk izprastu atšķirības, piedāvājam nelielu Andreja Finogejeva ORTO Klīnikas traumatologa, ortopēda konsultētu ieskatu šo saistaudu pasaulē.

Cīpslas un saites veic dažādus uzdevumus

Saites ir elastīgas, un tās locītavu vietā savieno divus pretējus kaulus, stabilizējot locītavu un nodrošinot, lai kustības mehānika ritētu pareizi.

Cīpslas ir muskuļu stiprinājuma vietas pie kauliem. Cīpslas arī ir  elastīgas, bet to galvenais uzdevums ir kustināt kaulu, kad kustas muskulis.

Ar gribas palīdzību mēs varam kontrolēt cīpslu darbību, bet nevaram ietekmēt to kā kustas, saraujas vai atslābst saites.

Kad plīst, kad – iekaist

Saites plīst biežāk, nekā cīpslas. Savukārt iekaisumi vairāk raksturīgi cīpslām, ne – saitēm. Saišu un cīpslu plīsumi un cīpslu iekaisumi saistāmi ar fizisku slodzi, pārslodzi un neiesildīšanos pirms sporta. Gadiem ejot, saitēm un cīpslām mainās struktūra un tās paliek vieglāk ievainojamas arī nelielu fizisku aktivitāšu laikā, piemēram, paceļot kādu smagāku priekšmetu.

Iekaisums ir rezultāts pārslodzei. Plīsums – spēcīgākai un spējai iedarbībai vai kustībai. 

Ar ko atšķiras saišu un cīpslu plīsumi?

Sajūtas un sākotnējie simptomi, kas rodas plīstot saitei vai cīpslai, ir līdzīgi: asas sāpes notikuma brīdī, kustību ierobežojumi,  pietūkums un zemādas asinsizplūdums, kas rada sāpes vēl dažas tuvākās nedēļas. Tomēr atšķirsies tālākā notikumu secība. Ja plīsusi saite, vairumā gadījumu nepatīkamās sajūtas un sāpes pēc dažām nedēļām norims un locītava atkal būs tik pat kustīga kā iepriekš. Apkārtējām saitēm raksturīgi uzņemties kompensatoru lomu un izlīdzināt notikušā sekas.

Vairums plīsušu saišu, ja vien tās ikdienā nerada diskomfortu, nav jāoperē. Bojātās saites funkciju var kompensēt ar cīpslām un muskuļiem. Bet ir saites, kuru funkcijas ir pārāk plašas un citas saites un muskuļi parasti nespēj kompensēt visu nepieciešamo, piemēram, krusteniskās saites. Tādēļ tās operē biežāk par citām – īpaši sportistiem, kuriem būtiski ceļa locītavas nodarbināt pilnvērtīgi.

Plīsušas cīpslas uzdevumus neuzņemas citas cīpslas vai struktūras. Tādēļ, paejot pirmajām pēctaumas nedēļām, sāpes mazinās, bet veikt iepriekš ierasto kustību amplitūdu nav iespējams. Plīsušas cīpslas bieži vien ir jāoperē, lai novērstu sāpes un atjaunotu kustību amplitūdu. Turklāt nereti tas jādara pietekami ātri, neatliekot uz vēlāku laiku, jo cīpslu pēc vairākiem mēnešiem var būt neiespējami piestiprināt atpakaļ.

Neārstēti iekaisumi var radīt plīsumus

Saišu un cīpslu iekaisums rada aptuveni līdzīgas sūdzības: sāpes, sāpju pastiprināšanos slodzes laikā, nereti pietūkumu. Šķietami nevainīgi, bet vairākkārt atstāti bez ievērības un pakļauti slodzei, iekaisumi var radīt labvēlīgus apstākļus audu plīsumam. Tādēļ arī iekaisumi ir jāārstē.

Ārstējot iekaisumus ieteicams lietot pretiekaismuma un pretsāpju medikamentus, ievērot vairāku nedēļu atslodzi locītavai un nodarboties ar fizioterapiju, kuras ietvaros ne vien veic fizikālas procedūras sāpju un tūskas mazināšanai vai kinezioteipošanu, bet trenē muskuļus, kuri uzņemtos daļu turpmākas slodzes, atslogojot citas muskuļu grupas un cīpslas. Atsevišķos gadījumos palīdzoša būs hormonu injekcija, tomēr lemt par tās lietderību un veikšanu jāuztic pieredzējušam traumatologam, ortopēdam. Nepareizā vietā vai daudzumā veikta injekcija var ne vien radīt spēcīgas sāpes, bet arī veicināt saites vai cīpslas plīsumu, nevis uzlabot dzīšanas procesu.  

Daļa saišu un cīpslu plīsumu ārstējami līdzīgi kā iekaisumi, tomēr atsevišķu saišu un cīpslu plīsumus jāoperē. Nepieciešamību pēc tā izvērtē traumatologs, ortopēds.

Kad iet pie ārsta?

Objektīvs rādītājs, kad ieteicams konsultēties pie šī traumatologa, ortopēda, ir sāpes locītavā, kas turpinās ilgāk par nedēļu. Vizītes laikā tiks noskaidroti apstākļi, kuros sāpes sākušās, ārsts iztaustīs locītavu un, ja nepieciešams, nozīmes papildus izmeklējumus – ultrasonogrāfiju vai magnētisko rezonansi, ja tāda būs nepieciešama. Jāatceras, ka, piemēram, ceļa locītavas saites un cīpslas ultrasonogrāfijā ir ļoti grūti saskatāmas, tādēļ bieži vien tiek nozīmēta magnētiskā rezonanse. Savukārt pleca locītavas struktūras ultrasonogrāfijā ir labi redzamas. Pierakstoties šo izmeklējumu veikšanai, vērts paturēt prātā, ka jāizvēlas radiologs, kurš specializējas muskuloskeletālu struktūru analīzē. Ārsts, kurš radioloģiski pēta vēdera dobumu, nav specializējies locītavu bojājumu diagnostikā.

Noskaidrojot diagnozi – sāpju iemelsu locītavā, traumatologs, ortopēds noteiks atbilstošāko ārstēšanas programmu.