Runājot ar ģimenes ārstiem un fizioterapeitiem vienmēr uzsveram, ka katra ārstēšana jāsāk ar saudzīgākiem iespējamiem risinājumiem. Locītavu stāvokli var uzturēt un uzlabot ar regulāru ārstniecisko vingrošanu, korekcijām dzīvesveidā (ēdienkartē, svarā un aktivitātēs), medikamentiem, injekcijām. Lielai daļai cilvēku tas ir palīdzōši, un viņi visu dzīvi nodzīvo ar savām locītavām. Tomēr dažkārt nekas vairs nelīdz. Tad  jāizšķiras par nopietnāko ārstniecības metodi  – bojātās locītavas kaula daļu noņemšanu un aizstāšanu ar mākslīgām – endoprotezēšanu. Locītavas, kuras endoprotezē visbiežāk ir: gūžas un ceļa, retāk – pleca.

Kad tas jādara, kas jāzina par materiāliem, stiprinājumiem, to sertifikātiem, endoprotēzes ieklikšanu un kā cilvēks jūtas pēc tam – apkopojām informāciju rakstā:

Plānojot dzīvi ar mākslīgu locītavu

KONSULTĒ: VITOLDS JURKEVIČS, ORTO Klīnikas traumatologs, ortopēds

„Endoprotezēt bojātu locītavu nekad nav par vēlu!” pārliecināts Vitolds Jurkevičs, traumatologs, ortopēds „Var būt vienīgi tehniski sarežģītāki risinājumi, bet nav neglābjamu situāciju”.

Mākslīga locītava, lai cik augstas kvalitātes, cik ideāli ielikta un cik labs ārsts šo operāciju veicis, tomēr ir un paliek svešķermenis mūsu organismā. Tādēļ atbildīgs traumatologs, ortopēds uz endoprotezēšanu bez iemesla nemudinās.

Kas ir endoprotežēšana?

Locītavas endoprotezēšana ir slimības vai traumas rezultātā bojātas locītavas –  tās veidojošo kaula daļu -noņemšana un aizstāšana ar mākslīgām.

Vērts izsvērt, vai pienācis laiks izšķirties par šādu soli, ja:

● uzstādīta diagnoze par slimību, kura posta locītavu,

● locītava deformējas,

● kustēties kļūst arvien mokošāk, pārāk bieži jāsadzīvo ar sāpēm, kuras vairs nemazina ne pretiekaisuma, ne pretsāpju medikamenti.

„Locītava ir jāmaina tad, kad ir pienācis laiks, nevis tad, kad ir pienākusi operācijas rinda slimnīcā. Tas nav humāni, ja cilvēkam, ciešot sāpes un kustību ierobežojumus, jāgaida mēnešiem vai gadiem un nepareiza ir situācija, ja kādam citam – rinda pienākusi, bet viņš jūtas vēl pietiekami labi pats ar savām locītavām,” vērtē Vitolds Jurkevičs. Ārsts ir pārliecināts – optimāli ir tad, ja pacients kopīgi ar savu traumatalogu, ortopēdu izsver iemeslus un lemj par operāciju, kuru plāno dažu tuvāko mēnešu laikā.

Gribam dzīvot ilgāk!

Palielinoties cilvēku dzīves ilgumam un virknei medicīnisku risinājumu, kas ļauj uzveikt veselības problēmas, audzis arī endoprotezēšanas operāciju skait – gadā pasaulē tiek veiktas ap 800 000 locītavu nomaiņu. Tāpat zinātnieki kopīgi ar vadošiem protēžu ražotājiem un operējošiem mediķiem pastāvīgi meklē labākos risinājumus, lai mākslīgā locītava kalpotu ilgāk, un cilvēka dzīves kvalitāte neciestu – mēs varētu darīt sev ierastās ikdienas lietas – arī sportot.

Pasaules vadošo ražotāju endoprotēzes un pakaļdarinājumi

Pasaulē ir vairāki vadoši endorpotezēšanas materiālu ražotāji, kuru izstrādātās locītavas jau to radīšanas gaitā pakļauts ļoti skrupulozām pārbaudēm. Balstoties uz kalpošanas rādītājiem, tās nemitīgi pilnveido. Šīs endoprotēzes reģistrē rietumvalstu un Amerikas valstu reģistros, kur atzīmē, katras endoprtoēzes ielikšanas datumu un laiku, kad mākslīgai endoprotēzei veiktas revīzijas (nomaiņas) operācijas. Dati ir uzticami un objektīvi un  ļauj ārstiem izvērtēt, dažādu modeļu un materiālu kalpošanas ilgumu un izvēlēties labāko. Katrai vadošu ražotāju endoprotēzei ir sertifikāts, kuru pēc operācijas saņem pacients. Privātās slimnīcas Latvijā strādā tikai ar šādu protēžu ražotāju materiāliem.

Līdzīgi, kā ar citiem veiksmīgiem produktiem, arī endoprotēzēm tādās valstīs kā Ķīnā, Pakistānā vai Indija top pakaļdarinājumi. To veidošanā izmanto līdzīgus materiālus.

Pakaļdarinātās endoprotēzes nav iekļautas starptautiskos reģistros un par to kalpošana ilgumu datu nav. Rezultātā cilvēks ir pakļauts daudz lielākai varbūtībai, ka endoprotēze var radīt problēmas – alerģisku reakciju, iekaisumu mīkstajos audos, endoprotēze var neieaugt vai ātri kļūt vaļīga – kā rezultātā nomaiņa jāveic nevis pēc 15 – 25 gadiem, kā paredz pasaulē sertificētu mākslīgo locītavu vidējais mūža ilgums, bet gan ievērojami ātrāk.  Likt endoprotēžu pakaļdarinājumu ir sava veida veiksmes spēle, lai gan rezultāts var būt arī labs.

Lai mākslīgā locītava kalpotu ilgi un neradītu sarežģījumus, būtiski ir ne tikai izvēlēties pasaules reģistros sertificētu endoprtotēzi, bet arī tās likšanā ievērto augstākos standartus. Šo standartu ievērošana savukārt paaugstina operācijas cenu. Katrs ieklāšanas posms izstrādāts tā, lai maksimāli paildzinātu endoprotezēzes kalpošanas laiku un pēc iespējas samazinātu komplikāciju riskus. Dārgo izmaksu dēļ šādu iespēju piedāvā vien privātās klīnikas.

Materiāli un stiprinājumi

Endorotēžu materiālu, izmēru un fiksācijas veidu klāsts ir plašs un nezinātājam var radīt apjukumu, vai nepareizu priekšstatu, kas būtu piemērotāks. Pasaules vadošie endorprotēžu ražotāji strādā ar trīs veida materiāliem:

– metāla sakausējumiem,

– keramiku,

– polietilēnu.

Materiālu izvēle ir cieši saistīta ar veidu, kā endoprotēzi pie kaula stiprina. To savukārt nosaka pacienta vecums, dzimums un dzīvesveids.

Pastāv divi veidi, kā kaulā nostiprināt (fiksēt) endoprotēzi – cementa un bez-cementa. Cementa fiksācija, kad daļu kaula piepilda ar šo materiālu, piemērota gados vecākiem cilvēkiem, kuru kauli ir trausli. Labi ieklāts cements bez gaisa burbulīšiem padara kaulu stingrāku un mākslīgo locītavu – stabilāku. Endoprotēzes stiprināšanai kaulā ievieto garu metāla kājiņu, uz kuras turas locītavas implants.

Bez-cementa fiksāciju izmanto gados jauniem cilvēkiem, kuru kauli ir stingri. Kaulā cementu nepilda, bet endoprotēzi stiprina uz īsas metāla kājiņas. Ņemot vērā, ka gados jauni cilvēki arī pēc locītavu nomaiņas parasti vēlas dzīvot pietiekami aktīvi, endoprotēžu virsmām izvēlas atšķirīgas materiālu kombinācijas, nekā gados vecākiem cilvēkiem, kuru locītavu galvenais uzdevums pamatā ir būt drošām un stabilām, nevis dinamiskām un kustīgām. Gados vecākiem cilvēkiem parasti ir piemērotākas cementējamas endoprotēzes.

Ja locītavas endoprotezēšana jāveic liela auguma, spēcīgiem vīriešiem līdz 55 gadu vecumam, nereti ir iespējams maksimāli saglabāt locītavu kaulus vien novīlējot bojātās vietas un liekot mākslīgās locītavu virsmas uz kaulu galiem – līdzīgi kā uzliekot kapes uz zobiem.

Dažādas pieejas – kad ir īstais brīdis endoprotesēšanai

Mūsu kaimiņu skandināvu kā arī vairāku citu valstu medicīnas prakse attiecībā uz locītavu slimībām, ir maksimāli noildzināt laiku līdz operācijai. Lai neciestu sāpes, ārsti jau agrīnās slimību stadijās izraksta narkotiskas vielas, kas sāpes efektīvi likvidē. Latvijā narkotiskas vielas locītavu sāpju mazināšanai nepiemēro gandrīz nekad. Narkotiskās vielas atbrīvo no sāpēm, bet slimībai progresējot, nepasargā no locītavas deformācijas un kustību ierobežojumiem. Turklāt tās rada atkarību.

Pacientam Latvijā sāpes, kuras neizdodas mazināt ar pretsāpju un pretiekaisuma zālēm, ir signāls, kas mudina izšķirties par labu operācijai. “Grūti viennozīmīgi izsvērt, kura pieeja ir labāka. Bet, manuprāt, cilvēkam ir jādzīvo maksimāli pilnvērtīga dzīve. Es vairākkārt esmu operējis pacientus, kuriem ārvalstīs operāciju atsaka un aicina vēl pagaidīt. Tomēr viņi lēmuši veikt operāciju, jo apzinās, cik ļoti slimība ierobežo,” pieredzē dalās Vitolds Jurkevičs.

Lai arī varētu šķist – tas nekas, ka locītavu slimība – , lai tikai nesāp, – tad realitāte uzrāda, ka narkotiskās pretsāpju zāles rada sekas. “Cilvēks, kurš nav lietojis tādas zāles, pēc operācijas jūt atvieglojumu. Viņam vairs nesāp. Viņš pakāpeniski atgūst možumu un dzīvesprieku. Savukārt tas, kurš lietojis narkotiskās vielas, pēc operācijas jūt sāpes un vajadzību turpināt lietot pretsāpju zāles,” norāda Vitolds Jurkevičs.

Dzīve pēc operācijas – ar ko jārēķinās?

Veicot locītavas endorpotezēšanu jārēķinās, ka mākslīgai locītavai ir savs kalpošanas laiks, jo pagaidām nekas mākslīgi veidots nav tik ideāls, kā dabas radītais. Locītavas endoprotēzes kalpošanas laiks ir no 15 – 25 gadiem. Visām endoprotēžem atkarībā no to materiāla veidojas nodiluma produkti – mikroskopiskas šī materiāla skaidiņas. Uzkrājoties, tās pakāpeniski bojā kaulu, radot tajā rētaudus. Rezultātā endoprotēze izkustas un kļūst vaļīga.

Locītavas atkārtota endoprotezēšana jeb revīzijas operācija ir sarežģītāka un ilgāka par pirmreizējo endoprotezēšanu. Savukārt pēc revīzijas operācijas endoprotēze kalpo vēl aptuveni 80% no tās sākotnējā kalpošanas laika.

Pēc veiksmīgi notikušas endoprotezēšanas operācijas seko ļoti būtisks posms – mācīšanās ar jauno locītavu sadzīvot un lietot maksimāli līdzīgi tam, kā dabas dotu veselu locītavu. Darbs ar fizioterapeitu jāsāk jau dienā, kad ielikta endoprotēze. Pareizi kustinot un noslogojot, divu nedēļu laikā pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas, cilvēks var iemācīties iet neklibojot. Pēc gūžas locītavas operācijas – aptuveni divu līdz sešu nedēļu laikā. “Tomēr arī turpmāk jāapņemas regulāri vingrot, lai jaunās locītavas kalpotu ilgi un labi,” uzsver Vitolds Jurkevičs.