Lai arī joprojām tiek meklētas zāles, kas neļautu cilvēka smadzenēm novecot un pētījumi liecina, ka atklājums ir ļoti tuvu, pagaidām liela nozīme ir tam, ko mēs paši darām, lai mūža garumā saglabātu skaidru un asu prātu.

Konsultē dr. med. Zanda Priede ORTO Klīnikas neiroloģe, Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas fakultātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docente

Nebūt ne visi cilvēki mūža nogalē zaudē to, kas mūs padara cilvēcīgus – prātu. Pavājināta atmiņas spēja un “aizmāršība” līdz zināmai robežai ir gluži normāls process ikviena cilvēka smadzenēm dabīgi novecojot. Savukārt smadzeņu slimības nav pašsaprotama novecošanās sastāvdaļa. Izšķirt robežu starp normu un bīstamu procesu sākumu – ir neirologa ziņā. Bet kamēr zinātnieki meklē daudzu kārotās smadzeņu mūžīgās jaunības zāles, arī mūsu pašu ieguldījums smadzeņu uzturēšanā pie labas veselības nav mazsvarīgs.

Smadzeņu neirodeģeneratīvo slimību cēlonis – proteīni

Neironi ir tās smadzeņu šūnas, kuras ar mediatoru starpniecību pārraida un uztver signālus, kas padara mūs kustīgus, uztverošus, domājošus, jutīgus, spriest, atcerēties, rūpēties un mīlēt spējīgus. Zinātnieki izpētījuši, ka neironi var dzīvot vairāk kā simts gadu. Deģeneratīvās smadzeņu slimības skar tieši viņus – iznīcinot tos un to nodrošināto impulsu apmaiņu smadzenēs. Neironu iznīcinātājs un deģeneratīvo smadzeņu slimību iemesls ir vairāku veidu protenīni, kas pataloģisku procesu rezultātā sāk uzkrāties smadzenēs.

Dažādi smadzeņu reģioni atbildīgi par atšķirīgām cilvēka spējām. Neironiem bīstamie proteīni var uzkrāties jebkurā smadzeņu reģionā. Līdz ar to bojājumu radītie simptomi var izpausties uztveres, atmiņas, uzvedības, kustību spēju traucējumā. Visbiežāk pataloģiskie proteīni koncentrējas Hipotalāmā, kura viena no funkcijām ir atmiņas spējas uzturēšana. Šī iemesla dēļ visa veida demences – atpazīstamākā, no kurām ir Alcheimera slimība – veido līdz pat 70% no visu deģeneratīvo smadzeņu saslimšanām.

Tas, ko cenšas panākt zinātnieki, ir rast zāles, kas vai nu izšķīdinātu postošos proteīnus, vai izvadītu tos no smadzenēm. Pašreiz, ja slimība atklāta, to visur pasaulē ārstē vienādi – ar medikamentiem, kuri nodrošina smadzenēm trūkstošās vielas un līdz ar to palīdz uzturēt impulsu apmaiņu starp neironiem.

Rūpes par smadzenēm, kamēr viss ir kārtībā

Tomēr krietni pirms zālēm un bažām par to, vai izmaiņas, ko cilvēks pamana savās atmiņas vai informācijas apstrādes spējā, ir iespēja apzināti pašam rūpēties par smadzeņu veselību un noslodzi.

Jo nodarbinātākas ir smadzenes, daudzpusīgāk tās izmantojam un bagātākus iespaidus piedzīvojam, jo veselīgāk un ilgtspējīgāk smadzenēm. Bet tās “jābaro” ne vien ar intelektuālām nodarbēm, bet arī labu miegu, mierīgas nervu sistēmas darbības uzturēšanu, svaigu gaisu un regulārām fiziskām aktivitātēm.

Cukurs, holesterīns, asinsspiediens – kā tie skar smadzenes?

ORTO Klīnikas neiroloģe Zanda Priede uzsver, ka rūpes par smadzenēm ir komplekss pasākums, kura viens no būtiskiem aspektiem – pārzināt savu vispārējo veselības stāvokli. Šķietami ar smadzenēm nesaistītas problēmas kā paaugstināts holesterīns, cukura rādītāji vai asinsspiediens rezultātā tieši atsaucas uz smadzeņu veselību. Šīs negatīvās izmaiņas parasti tiek saistītas ar sirds un asinsvadu slimību riska pieaugumu. Savukārt pētījumi atklājuši būtisku sakarību – sirds un asinsvadu un smadzeņu neirodeģeneratīvo saslimšanu veicinātāji ir identiski. Tādēļ kopīgi ar savu ģimenes ārstu meklējot zāles un pārdomātākus dzīvesveida ieradumus, kas mazinātu asinsspiedienu, cukura rādītājus un holesterīnu, vērts paturēt prātā, ka tas nepieciešams ne tikai, lai izvairītos no infarkta, bet arī, lai saglabātu skaidru prātu turpmāk. Ja ilgstoši sadzīvojam ar neārstētu arteriālu spiedienu vai augstu holesterīnu, smadzeņu asinsvadi tiek bojāti un attīstās tā saucamā vaskulārā demence, kurai pamatā ir sīko asinsvau bojājums ar sekojošiem kognitīviem traucējumem

Pie neirologa – kad kaut kas nav kārtībā!

Atzīt sev, ka aizmāršības, izklaidības, koncentrēties grūtību iemesls varētu būt neirodeģeneratīva smadzeņu saslimšana, nav viegli. Un dažkārt patiesi nupat uzskaitītos simptomus rada, piemēram, pārslodze, nepilnvērtīgs uzturs, citas organisma saslimšanas, piemēram, vairogdziedzera slimības un sistēmsaslimšanas. Tomēr, ja uzvedībā vai atmiņas spējā arvien regulārāk parādās atšķirība starp “es varēju” un “vairs nevaru”, ir vērts uzticēt situācijas izvērtēšanu neirologam.

Visur pasaulē un tostarp arī pie mums pieejami vairāki izmeklējumi, kas palīdz daudzpusīgi un rūpīgi izpētīt smadzeņu darbību un tās veselības perspektīvu. Tie ir gan dažādi kognitīvās un atmiņas funkciju noteikšanas testi, gan galvas smadzeņu strukturāli un funkcionāli izmeklējumi, kā magnētiskā rezonanse, pozitronu emisijas tomogrāfija (PET).

Zanda Priede uzsver, ka nebūt ne vienmēr cilvēku uztraukušie simptomi saitīti ar galvas smadzeņu deģenerācijas procesu, tā pat kā atmiņas traucējumi galīgi ne vienmēr ir Alcheimera slimības priekšvēstneši. Atklājot iemeslu, to var veiksmīgi novērst, atbrīvojoties arī no traucējošiem simptomiem. Savukārt, ja izmeklējumi – klīniskie un radioloģiskie uzrāda deģeneratīvu saslimšanu sākumu, vai procesus, kas ar laiku varētu progresēt, noteikti ir vērts regulāri sākt neirologa nozīmēto medikamentu lietošanu. Lai arī zāles pašreiz nespēj apturēt smadzeņu neirodeģenerāciju, tomēr attālinās to postošo iedarbību gan. “Laicīgi apzinoties problēmu, var aizkavēt tālāku slimības attīstību. Jēga ir arī atklājot slimību pašam rūpīgāk izturēties pret smadzeņu noslodzi un veselību. Apgūt jaunu valodu, iet garās pastaigās, vismaz pusstundu dienā pievērsties fiziskām aktivitātēm, minēt krustvārdu mīklas, vai mācīties no galvas dzejoļus. Tas neizārstēs slimību, bet būs apzināta pretošanās tai,” saka Zanda Priede.

Pacientiem Latvijā identiskas iespējas kā dārgākajā pasaules klīnikā

Ārste arī iedrošina, ka Latvijas neirologi gan prakses, gan zinātnes jomā ir cieši saistīti ar Eiropas un pasaules aktīviem un progresīviem kolēģiem, kuri veic pētījumus un meklē risinājumus.

“Smadzeņu pētījumi notiek arī Latvijā. Es un mani kolēģi darbojamies starptautiskās profesionāļu darba grupās, kas pastāvīgi mainās ar informāciju, jaunākiem pētījumiem un tendencēm. Šobrīd terapijas iespējas pacientiem ar demenci Latvijā un citur pasaulēs valstīs ir vienādas.Tās pašas zāles vai izmeklējumu, kuru nozīmē kolēģis Londonā, ir iespēja veikt un nozīmēt arī Latvijā. Neirodeģeneratīvo slimību modificējošās terapijas iespējas, kas slimību spētu apturēt vai kaut kādā veidā ietekmēt, ir izpētes stadijās. Ar lielu cerību zinātnieki skatās nākotnē, ka parādīsies medikamenti, kas likvidēs smadzeņu deģeneratīvo slimību cēloni un zāles būs pieejams arī pie mums,” pārliecināta Zanda Priede, aicinot apzināties, ka pašreiz slimību ierobežošanā vienlīdz liela loma ir gan pašam cilvēkam, gan ārstam, kurš laikus diagnosticē, novērš smadzeņu deģenerācijas veicinošus faktorus un uzsāk medikamentozu ārstēšanu.