“Uz Ukrainu, vai nu brauc karot, vai palīdzēt. Es braucu palīdzēt,” saka Jānis Juhņēvičs ORTO Klīnikas apsardzes dežurants, kurš kopš kara sākuma iesaistījies tehniskā atbalsta grupā Azovas medicīnas konvojā. Divos kara gados viņš neskaitāmas reizes sēdies pie stūres kārtējai mašīnai, kura ziedota vai par ziedojumiem nopirkta, un vedis to nodot Azovas atbalsta 3. triecienbrigādei. Tās bāze ir Ļvivā. Nereti uz Ļvivu vesti arī ORTO Klīnikas medicīnas materiāli līdzās daudzu citu Ukrainas atbalstītāju savāktām un ziedotām mantām.
“Man vairākkārt ir jautāts: kas tev ir par to, ka tu ved mašīnas ukraiņiem? Un man kļūst savādi, jo ne visu, šai pasaulē mēra naudā. Es atbildu: materiāli – nekas, bet emocionāli un cilvēcīgi ir pārliecība, ka kaut mazliet, bet piedalos, lai Ukraina uzvarētu,” saka Jānis.
Ļvivā uz ielas viņu dažkārt vietējie pazīst un sveicina. “Jūs esat mūsu brāļi. Jūs esat mežabrāļi,” tā latviešus, kuri ved mašīnas un palīdzības kravas, sauc ukraiņi. “Mūsu vēsture vairākkārt bijusi ļoti līdzīga,” piebilst Jānis “Es ļoti negribu, lai tā atkārtotos!”
Kad rudenī Jānis veda kārtējo palīdzības kravu, pateicībā par pleca sajūtu Azovas atbalsta 3. triecienbrigāde pasniedza un parakstīja šo karogu. Mēs to nolikām goda vietā klīnikā.
Foto: Jānis Juhņēvičs ceļā uz Ukrainu
