“Ja man vēlreiz būtu 30 gadi, es nedomājot izvēlētos to pašu dzīvi, kas man bijusi – nežēlojot sevi skrietu laukumā ar 38 grādu temperatūru un ne nieka nesūdzētos par vienmēr pavadošajām sāpēm locītavās,”  īsi pirms nopietnas ceļa locītavas operācijas teica leģendārā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova.

Smaidot platu optimistes smaidu viņa šūpoja galvu, sakot, ka nemaz nebaidās un ļoti uzticas savam ārstam Vitoldam Jurkevičam, ORTO klīnikas traumatologam, ortopēdam.

Vairākas dienas iepriekš ārsts gatavojās šai operācijai tās sarežģītības dēļ –  locītava bija nopietni bojāta, bet to veidojošie kauli – ievērojami lielāki, nekā ierasts.

ORTO klīnikā vairākas reizes gadā tiek operēti Latvijas sporta veterāni, kuri reiz startējuši Olimpiskajā izlasē. Naudu operācijas materiāliem un dienām stacionārā Latvijas Olimpiešu sociālajam fondam ziedo “ABLV Bank”, savukārt operācijas ORTO klīnikas ārsti veic, neņemot par darbu atlīdzību.

“Tā ir cieņas izrādīšana un pateicība cilvēkiem, kuri nesavtīgi veltījuši sevi sportam, lai gūtu panākumus un mums Latvijā būtu ar ko lepoties,” saka Jurkevičš.

Kad nedēļu pēc operācijas tiekamies ar Uļjanu ORTO klīnikas palātā, lai uzņemtu viņas un ārsta kopīgu fotogrāfiju, sportiste sirsnīgi apskauj savu ķirurgu, sakot lielu, lielu paldies. Ar sev raksturīgo disciplinētību Uļjana jau īsi pēc operācijas fizioterapeita vadībā kāri apgūst vingrojumus, kas nepieciešami, lai celis no jauna darbotos pareizi. Ir mazliet sāpīgi, bet Uļjana tik aizrautīgi saka: “ Paskatieties! – mana kāja no jauna ir taisna!”, ka, šķiet, vairāki mēneši, kuru laikā diendienā celis jāvingrina, liekas vien tāds sadzīves sīkums.

“Operācija izdevusies labi,” ar sev raksturīgu lietišķumu vērtē Jurkevičš “ Bet tā neatrisina dažādas citas locītavu problēmas, kuras viennozīmīgi turpmāk apgrūtinās sportistes dzīvi.”

Tomēr Uļjana ir priecīga, ka vairs tik ļoti nesāp, ka kāja no jauna ir taisna un operācijai nav radījusi komplikācijas, kuras nereti sportistes mūžā piedzīvotas iepriekš. “Sarežģītās situācijās gan sev, gan citiem mūsu sporta veterāniem saku: “Mēs bijām sportisti un vienmēr paliksim sportisti!”,”  uzsver Uļjana.

“Veselība, lai cik labi par to rūpētos, nav lieta, kas mums pieder,”  saka Jurkevičš. “Dzīvē var gadīties ļoti dažādi. Tādēļ ir svarīgi mācīties palīdzēt. Darīt, nevis izdevīguma dēļ, bet tādēļ, ka palīdzot otram, vide, kurā dzīvojam kļūst labestīgāka, iejūtīgāka. Tas pasargā arī no baiļu sajūtas par to, kas notiks, ja ar mani kas atgadīsies. Labestība vairo cilvēcību,”  pārliecināts Jurkevičš.

ORTO klīnika regulāri sadarbojas ne vien ar Latvijas Olimpiešu sociālo fondu, bet arī labdarības organizāciju Ziedot,lv un fondiem, kuri vāci līdzekļus Ukrainas karavīru operēšanai Latvijā.