Zandas Priedes zināšanu lauks ir mūsu nervu sistēma – centrālā (smadzenes un mugurkauls) un perifērā (atbild par muskuļu, orgānu darbību un maņām). Viņa orientējās saslimšanās, kas skar smadzenes, mugurkaulu un nervu sistēmu. Zanda pati saka, ka nereti neirologa specializāciju pārprot un pie viņas nāk cilvēki, kuri meklē psihoterapeita vai psihiatra palīdzību. Tomēr neirologs ir ķermeņa un tā smalki veidotās nervu sistēmas eksperts. Emocionāla rakstura problēmas nav viņa kompetences lokā.
Vaicāta, kādēļ izvēlējusies tik sarežģītu medicīnas jomu, Zanda aizdomājas, bet pēc mirkļa smaidot atbild, ka tieši sarežģītība viņu aizrauj un joprojām rada dzīvu interesi par neiroloģiju. “Šī joma ir tik daudzveidīga, pacienti ir tik dažādi un atrast patiesos grūtību cēloņus nereti ir īsts izaicinājums,” saka ārste. Ne velti Zanda saviem pacientiem vizītes laikā velta bieži ne mazāk kā stundu. Lai arī cilvēks norāda uz sāpēm vienā ķermeņa daļā, nervu sistēma caurauž visu mūsu organismu, un ārste, klausoties pacienta teiktajā, rūpīgi pārbauda visdažādākās sāpju iemeslu varbūtības.
Neirologa uzticams diagnostikas rīks ir klasiskais āmurītis. Saruna ar cilvēku un rūpīga tā ķermeņa pārbaude parasti rada ārstei priekšstatu par problēmu iemesliem, tomēr iespēja veikt papildus izmeklējumus palīdz droši apstiprināt vērojumus.
Zanda ir pasniedzēja Stradiņa universitātē un nereti dzirdējusi studentu viedokli, ka neiroloģija ir viens no nemīlamākiem priekšmetiem lielās sarežģītības dēļ. Zandas izaicinājums ir runāt ar studentiem tik vienkārši, lai teiktais būtu saprotams un ieinteresētu. “Tikko izdodas cilvēku ieinteresēt, sarežģītais kļūst drīzāk aizraujošs un intriģējošs, nevis atgrūdošs,” saka Zanda.
Lai arī ORTO klīnikā ārste vairāk specializējās jautājumos, kas skar traumu sekas un mugurkaula problēmas, doktora grādu Zanda ir aizstāvējusi insulta problemātikā. Kopā ar neirologu profesoru Andreju Milleru viņi Latvijā ir pirmā insulta kabineta veidotāji, palīdzot cilvēkiem laikus uzzināt par sliktā stāvoklī esošiem asinsvadiem, tā dodot iespēju parūpēties par to veselību. Viena no Zandas interešu jomām ir Alcheimera slimība un demence. Ārste sadarbojas ar šo slimību starptautiskiem pētniekiem un speciālistiem un konsultē gan pacientus, gan profilaktiski tos, kuriem šīs ir dzimtas slimības. Zanda saka, ka demences un Alcheimera pirmās pazīmes aizmāršības un izklaidības veidā izpaužas 10 – 15 gadus pirms pašas saslimšanas.
Vaicāta par to, ko mēs katrs varam darīt, lai mūsu nervu sistēma līdzīgi kā viss organisms kalpotu maksimāli ilgi un droši, Zanda saka, ka regulārs sports, pārdomāts uzturs, svaigs gaiss un labs garastāvoklis, lai arī šķietami apnicīgi atkārtoti ieteikumi, bet patiesi ir kopums, ko varam savā labā darīt. Ne mazāk būtiski ir saudzīgi izturēties pret savu ķermeni, neignorējot slimības – pat iesnas ne. “Neārstētas slimības nemanāmi bojā mūsu nervu sistēmu, jo viss mūsu ķermenī ir saistīts,” saka Zanda Priede.
Neiroloģes, Zandas Priedes detalizētu CV varat lasīt, klikšķinot šeit.
