Dažas nedēļas, kopš Latvijā iestājies silts pavasaris, ļoti aktīvi modušās arī ērces – ērču encefalīta un Laima slimības pārnēsātājas. Ja no ērču encefalīta varam sevi pasargāt, vakcinējoties, tad no Laima slimības joprojām vakcīnas nav un vienīgais veids, kā sevi sargāt – būt vērīgam un zinošam par šo slimību.
Saslimstība ar Laima slimību ir biežāka, nekā – ērču encefalītu. Pērn – 272 saslimšanas gadījumi ar Laima slimību, 252 – ar ērču encefalītu. SPKC ērču izpētes rezultāti liecina, ka līdz pat 70% ērces Latvijā pārnēsā Laima slimību.
Ja ērce pamanīta laicīgi
Saskaņā ar Amerikas mediķu vērojumiem, ja ērce tiek pamanīta un izņemta 36 stundu laikā pēc piesūkšanās, varbūtība saslimt ar Laima slimību ir maza. Risks pieaug, ja tā piesūkusies ilgāk par divām dienām. Tieši Ameriku var dēvēt arī par Laima “dzimteni”, jo tur 1975. gadā Old Laima pilsētā, Konetikutā pirmo reizi atklāja šo saslimšanu.
Laima slimības pazīmes
Lai arī pirmā un atpazīstamākā Laima slimības pazīme ir sarkans aplis uz ādas koduma vietā, kas pakāpeniski pieaug un var sasniegt 30 cm diametru, tomēr tas ne vienmēr parādās pirmo 3 līdz 30 dienu laikā un tiek pamanīts. Aptuveni mēnesi pēc ērces koduma var piedzīvot gripai līdzīgas pazīmes, kā drudzi, nogurumu, sāpes kaulos un ķermenī, galvassāpes. Ja šīs pazīmes netiek saistītas ar iespējamu ērces kodumu, Laima slimība progresē un turpmāk var izpausties ar sāpēm locītavās (Laima artrīts) un retākos gadījumos arī neiroloģiskām saslimšanām, piemēram, meningītu, īslaicīgu vienas sejas puses paralīzi, locekļu tirpšanu kā arī sirds darbības traucējumiem.
Vairums cilvēku, kuri vēršas pēc palīdzības ORTO klīnikas Reimatoloģijas nodaļā, meklējot iemelsu nepārejošām sāpēm locītavās, pat nenojauš, ka to iemesls var būt saistīts ar ērces kodumu. Mēnesī vismaz vienam pacientiem, kurš sūdzas par sāpēm locītavās, diagnosticē Laima slimību, norāda dr. med. Anna Mihailova ORTO Klīnikas reimatoloģe.
Kā diagnosticē Laima slimību
Lai diagnosticētu Laima slimību ORTO Klīnikā veic divus testus. Kā pirmo, ja rodas aizdomas par Laima slimību, veic enzīmu imūnosorbcijas testu (ELISA). Savukārt, ja analīžu rezultāti uzrāda Laima slimības varbūtību, tiek veikts Western blot tests, kas palīdz apstiprināt diagnozi.
Kā ārstē Laima slimību
Laima slimību ārstē ar antibiotikām. Jo ātrāk slimību diagnosticē, jo veiksmīgāka un efektīvāka ir ārstēšana. Cilvēki, kuriem slimība atklāta vēlīnā stadijā, piemēram, kad skartas locītavas, slimības simptomi, kā nogurums, traucēts miegs, muskuļu un locītavu sāpes var saglabāties arī pēc ārstēšanas kursa beigām.
Pēc vienreiz pārslimotas Laima slimības, cilvēks nav pasargāts no tās atkārtošanās, ja no jauna piesūcas inficēta ērce.
Profilakse
Vienīgais profilaktisku rīcību kopums, kā izvairīties no Laima slimības, ir izvairīties no iespējas būt sakostam. Dodoties dabā jāizvēlas atbilstošs apģērbs, jālieto pretērču līdzekļi (izsmidzinoši, vai smērējami), rūpīgi jāpārbauda drēbes un ķermenis atgriežoties no pastaigas. Ieteicams ieiet dušā un pārvilt drēbes. Tik pat vērīgi kā sevi, jāpārbauda arī suns vai laukā ejošs mājas kaķis. Pat, ja dzīvniekiem rūpīgi tiek lietota pretērču terapija, viņi ērces var atnest mājās uz savas spalvas, nepiesūkušās.
Vērts paturēt prātā, ka Laima slimību ērce nepārnes cilvēkam, tikko tā piesūkusies. Tādēļ jo ātrāk un rūpīgāk sevi pārbaudāt, jo mazāk sevi pakļaujat riskam.