Didžiausia traumatologijos ir ortopedijos klinika Baltijos šalyse

+371 6714 4013

Esi eksperts pirmajā palīdzībā ziemas sportotājiem! (09.01.2018.)

Daudzu ilgi gaidītā ziema beidzot tuvojas. Tūlīt, tūlīt masveidīgi būs atklāta arī ziemas sportošana. Līdzīgi kā krišana uz slidenām ielām, arī ziemas sporta viedi palielina noteiktu traumu risku – īpaši, ja piemirstam par elementāru saprātu un piesardzību. Traumatiskākā Latvijas iedzīvotājiem ir kalnu slēpošana, savukārt saudzīgākā/netraumatiskākā – distanču slēpošana.

Katram ziemas sporta veidam ir savas raksturīgās traumas, tomēr pazīmes par vienu vai otru diagnozi var maldināt ne vien pašu, bet arī ārstus – īpaši, ja konkrētajā medicīnas punktā nav pieejamas nopietnākas diagnostikas metodes par rentgenu, kas nereti gadās, ja esi ārpus Latvijas, piemēram, kalnu kūrortā.

Ja ziemas sporta trauma gūta ārzemēs un esi apdrošināta, rūpīgi iedziļinies un uzdod ārstam jautājumus par, to, kādēļ vajadzīga konkrētā ārstēšanas metode, īpaši, ja tiek uzstāts uz tūlītēju ķirurģisku iejaukšanos. Nereti apdrošināšanas faktors saistās ar manipulācijām, kuras veikt nav nepieciešams. No otras puses – jāapzinās – tu neesi ārsts, tomēr modrība šādās reizēs noder.

Apkopojām trīs iecienītākiem ziemas sporta veidiem (kalnu slēpošanai, kalnu dēļošanai un slidošanai) raksturīgas traumas un taktiku rīcībai, ja ir aizdomas, ka tādas gūtas. Konsultē– ANDREJS PEREDISTIJS, ORTO klīnikas traumatologs, ortopēds

KALNU SLĒPOŠANA

Šis ir masveidīgākais un, iespējams, tādēļ arī traumatiskākais ziemas sporta veids Latvijas iedzīvotājiem. Ja pie mums būtu tik pat daudz snovbordistu, statistikas līkne visticamāk  novirzītos uz viņu pusi.

Daudz biežāk par kāju un roku lūzumiem, kalnu slēpotāji traumē ceļa locītavas saites.

Ceļa locītavas krusteniskās saites plīsums ir TOP 1 slēpotāju vaina. Turklāt tā skar arī profesionālus kalnu slēpotājus. 1994. gada Olimpisko spēļu laikā veikts  gūto traumu apkopojums liecina, ka 42% sieviešu un 10% vīriešu slēpotāju karjeras laikā ir pārrāvuši ceļa locītavas krusteniskās saites.

Pazīmes traumas brīdī un īsi pēc tās:

  • plīsuma brīdi parasti jūt tieši kā plīsumu (dažkārt rodas iespaids, ka pat dzirdēta raksturīga skaņa);
  • jūtamas ne vien spējas, asas, bet arī nepārejošas sāpes celī;
  • attīstās izteikts kustību ierobežojums;
  • dažu stundu laikā celis piepampst;
  • jūtama nestabilitāte locītavā.

Lai diagnosticētu saites plīsumu jāveic:

  • rentgens, lai novērtētu, vai nav bojāti arī kaulaudi (ja uzreiz pēc traumas ir iespēja veikt magnētisko rezonansi, tad rentgenu veikt nav nepieciešams);
  • Magnētiskā rezonanse, lai diagnosticētu saišu un citu mīksto audu bojājuma apjomu.

Kā ārstē

Neķirurģiski. Pirmajās dienās pēc traumas pietiek ar kājas atslogošanu, pēc iespējas biežu tās iekārtošanu mazliet virs horizontāla stāvokļa, ledus kompresēm un pretiekaismua zāļu lietošanu. Celi iesaka stabili fiksēt vai nu ar elastīgo saiti vai bandāžu.

Pirmajā nedēļā pēc traumas ieteicams uzsākt fizioterapijas kursu, kura mērķis ir mazināt tūsku, izstrādāt kustību apjomu locītavā un veicināt saites dzīšanu. Jārēķinās, ka dzīšanas process var aizņemt vairākus mēnešus.

Ķirurģiski. Priekšējās krusteniskās saites plīsumus ķirurģiski ārstē fiziski aktīviem cilvēkiem, kuri nopietni noslogo savas kājas ikdienā.

Līdzīgi kā neķirurģiskas ārstēšanas gadījumā, arī pēc operācijas ļoti ieteicams zinoša fizioterapeita klātbūtnē apgūt vingrojumu kursu, kas palīdzēs ceļa locītavai ātrāk atgūt ierasto kustīgumu.

Jārēķinās, ka atgriezties aktīvā sportā pēc krustenisko saišu operācijas var ne ātrāk kā sešiem mēnešiem.

Svarīgi! Šī nav no operācijām, kuru var  vai vajadzētu veikt uzreiz pēc traumas gūšanas. Iesākumā jāpāriet sāpēm, tūskai un kustību ierobežojumiem.

Ceļa locītavas sānu saites bojājums notiek kritienā stipri iestiepjot ceļa locītavas iekšējo vai ārējo sānu saites. 

Pirmās pazīmes ir līdzīgas kā bojājot krusteniskās saites. Tomēr sānu saites slēpotāji parasti pilnībā nepārrauj, arī sāpju un ierobežojuma sajūta celī var būt mazāk izteikta. Ja bojājums nav rūpīgi izmeklēts, dažkārt ārsti šo traumu maldīgi diagnosticē kā meniska plīsumu un iesaka operēt. Ja trauma gūta ārvalstīs, atgriežoties mājās, noteikti vērts apmeklēt traumatologu, ortopēdu un atkārtoti veikt ceļa locītavas pārbaudi.

Lielākoties iekšējās ceļa locītavas sānu saites bojājumi sadzīst bez ķirurģiskas iejaukšanās. Dzīšanu  veicina identisks pasākumu kopums, kā neķirurģiski ārstējot krusteniskās saites bojājumu.

Savukārt ārējās sānu saites bojājumus ārstē ķirurģiski.

Svarīgi! Nereti ārvalstīs vēršoties medicīnas iestādē ar ceļa locītavas traumu, papildus ārsti var izrakstīt antikougulantus – medikamentus, kas šķidrina asinis. Tos ir vērts iegādāties un lietot, lai mājupceļā ilgstoši sēžot automašīnā vai lidmašīnā traumas rezultātā veidojušies trombi nenosprostotu kādu būtisku asinsceļu.

KALNU DĒĻI

Raksturīgākā šī sporta veida cienītāju trauma ir lūzumi. Bieži tie ir potīšu (potīti veido trīs kauli), apakšstilba lūzumi un apakšdelma lūzumi. Laiku pa laikam snovbordisti, krītot izmežģi arī pleca locītavu.

Kaulu lūzumumi

Pirmās pazīmes traumas brīdī:

  • sāpes;
  • pietūkums;
  • zemādas asinsizplūdums;
  • ja traumēta kāja – sāpes, vai nespēja to slogot un likt pie zemes;
  • ja traumēts apakšdelms – grūtības kustināt plaukstu, tirpšana, nejūtība pirkstos.

Kaulu lūzums rada arī apkārtējo audu un saišu bojājumu. Ja tas ir vaļējs – arī ādas. Turklāt lūzuma vietas var būt savstarpēji nobīdījušās, vai kauls salūzis vairākos fragmentos.

Lai diagnosticētu veic:

  • rentgenu
  • dažkārt papildus arī datortomogrāfijas izmeklējumu, kas dod daudz precīzāku un plašāku ieskatu bojājumā.

Kā ārstē

Daļa lūzumu ir ārstējami nekavējoties – operējot (piemēram, vaļēji). Dažus operē tikai pēc tam, kad pārgājusi tūska, pārējos atstāj sadzīt bez ķirurģiskas iejaukšanās. Izvēle mums jāuztic ārstam, jo diemžēl nav pazīmju kopuma, kas mums pašām palīdzētu izvērtēt situāciju.

Ja lūzums nav jāoperē, bojāto locekli stabilizē ar stingru materiālu – imobilizē. Ne vienmēr šim nolūkam izmato ģipsi vai jaunākās paaudzes ģipša aizvietotājus – no stikla šķiedrām vai cietajiem polimēriem. Dažkārt pietiek ar longeti jeb šinu.

Ja kauls jāoperē, to stiprina ar skrūvēm, stieņiem vai plāksnēm.

Līdzīgi kā pēc krustenisko saišu bojājuma, svarīgu vietu lūzuma dzīšanā ieņem fizioterapija. Tā palīdz uzturēt kustību apjomu, veicina labāku apasiņošanu dzīstošai vietai un palīdz ātrāk atgūt traumētā locekļa pilnvērtīgu darbību.

Laiku pa laikam snovbordisti, krītot izmežģi arī pleca locītavu.

Pleca locītavas mežģījums ierindojas vairāku ziemas sporta veidiem raksturīgo traumu sarakstā. Krītot pleca mežģījumus gūst arī snovbordiski. Plecu var izmežģīt kritiena brīdī tieši skarot pleca locītavu, vai mēģinot atbalstīties uz izstieptas rokas.

Pazīmes traumas brīdī un īsi pēc tās:

  • spalgas sāpes;
  • pēc kritiena traumētā pleca roka atrodas nedabiskā pozīcijā;
  • roku nevar kustināt;
  • ir sajūta, ka roka ir nedzīva, piekārta plecam.

Diagnosticē:

  • apskatot, aptaustot traumēto vietu un uzklausot cilvēka sūdzības;
  • veic rentgenu;
  • vēlams veikt arī magnētisko rezonansi, lai lemtu par pareizu ārstēšanas taktiku , jo var izrādīties, ka nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Kā ārstē

Ārsts plecu “ievilks savā vietā” un rentgenā pārliecinās, ka viss izdarīt nevainojami. Vairākas nedēļas pēc šādas traumas jāvalkā slings vai speciāls pleca imobilaizers.

Bojājumi, kas rodas no pirmo reizi gūta pleca locītavas mežģījuma sadzīst mēneša – divu laikā.

Ņemot vērā, ka reiz mežģītām locītavām ir atkārtojumu tendence – īpaši cilvēkiem līdz 30 gadu vecumam, ieteicams pēc šādas traumas iziet fizioterapijas kursu, trenējot muskuļus, kas stabili tur locītavu “savā vietā”.

SLIDAS

Lēcienu un griešanās ap savu asi skaita un tehniskās perfekcijas izkopšana bija tie iemesli, kādēļ slidošanu no mākslas izpausmes veida iekļāva starp sporta disciplīnām. Labākie daiļslidotāji sacenšas, kurš vairāk spēj lekt un griezties. Cena tam ir neskaitāmas traumas. Ja skrējējs krītot piezemējas ar aptuveni trīskāršu spēku, kāds piemīt viņa ķermeņa masai, tad slidotājam šis spēks pārsniedz 10 reizes. Lai arī uzvelkot slitas un iznākot uz ledus, vairums mūsu nepretendē demonstrēt daiļslidošanas elementus, tomēr slidotāja kritiena spēks lielā mērā attiecas  arī uz parastu svētdienas slidotāju.

Otra nelāga slidu īpašība – slidzābaks ir monolīta vienība, kas padara potīti nekustīgu un vienlaikus ierobežo arī ceļa locītavu, gūžas un muguras kustību dinamiku.

Biežākās slidotāju traumas ir potītes mežģījums un lūzums un pleca locītavas mežģījums, pēdas un ceļa locītavas saišu bojājumi, augšstilba un apakšdelma kaulu lūzmi.

Potītes mežģījums

Pirmās pazīmes traumas brīdī:

  • sāpes;
  • pietūkums;
  • zemādas asinsizplūdums;
  • sāpes slogojot kāju un liekot pēdu pie zemes.

Lai diagnosticētu veic:

  • veic rentgenu
  • dažkārt papildus – arī magnētiskās rezonanses izmeklējumu, lai pārliecinātos par līdzās esošo audu bojājumu pakāpi, vai, ja ārstam ir aizdomas par kaula plīsumu.

Kā ārstē

Neliels potītes mežģījums sadzīst nedēļas līdz desmit dienu laikā, kamēr nopietnāks – par sevi atgādina vairākas nedēļas.

  • Potīti fiksē, notinot ar elastīgo saiti vai ortozi;
  • To jācenšas neslogot;
  • ja nepieciešams, iešanai izmanto kruķus;
  • pirmajās dienās vēlamas ledus kompreses;
  • kāju vēlams atpūtināt, novietotjot mazliet virs horizontāla stāvokļa , piemēram, uz kāda liela spilvena.

Ņemot vērā, ka reiz mežģītām locītavām ir atkārtojumu tendence, ieteicams pēc šādas traumas iziet fizioterapijas kursu, trenējot muskuļus, kas stabili tur locītavu “savā vietā”.

TRAUMU GADĪJUMĀ – NODERĒS VIENMĒR

Tas, ka mazliet sasists, nobrāzts, pasāp un pārdesmit minūšu laikā jau aizmirsies, neskaitās, bet viss, kas sāp ilgāk, pampst, izvēršas asinsizplūdumā un neļauj ērti kustēties vai liedz pārvietoties –  ir trauma, kuras gūšanas gadījumā der universāls pirmās palīdzības mehānisms:

  • pirmajās 48 stundās  ieteicams likt ledus kompreses (mazinās tūsku un sāpju sajūtu)
  • lietot pretiekaisuma zāles lielākajās anotācijā ieteicamajās devās (piemēram, Ibuprofenu, Paracetamolu)
  • ja traumētajā locītavā jūtama nestabilitāte, vērts to fiksēt ar elastīgo saiti, vai – ja iespējams – ortozi.

MEKLĒT ĀRSTU…NEMEKLĒT ĀRSTU?

Ja trauma ir nepārprotama un nopietna (vaļējs lūzums vai cilvēks krītot zaudējis samaņu), jāsteidzas uz tuvāko medicīnas iestādi vai jāizsauc mediķi uz notikuma vietu. Ja traumas ietekme grūti izvērtēt, dažas stundas vai pat diennakti, var nogaidīt vērojot ķermeņa reakciju uz notikušo. Ja sāpes un tūska nemazinās, noteikti klātienē jākonsultējas ar ārstu.

ŅEM LĪDZI!

Plānojot ziemas sporta aktivitāti, ieliec somā:

  • elastīgo saiti
  • pretsāpju zāles

    Jūs varētu interesēt

    Esi eksperts pirmajā palīdzībā ziemas sportotājiem! (09.01.2018.)

    Daudzu ilgi gaidītā ziema beidzot tuvojas. Tūlīt, tūlīt masveidīgi būs atklāta arī ziemas sportošana. Līdzīgi kā krišana uz slidenām ielām, arī ziemas sporta viedi palielina noteiktu traumu risku – īpaši, ja piemirstam par elementāru saprātu un piesardzību. Traumatiskākā Latvijas iedzīvotājiem ir kalnu slēpošana, savukārt saudzīgākā/netraumatiskākā – distanču slēpošana.
    Lasīt visu

    Kāpēc mēs traumējamies? (audio)

    Traumas gadās, kā nekontrolējama nejaušība, vai  tomēr mūsu spēkos ir paredzēt iespēju un izvairīties? Kam un kāpēc pastāv risks traumēties jauniešu un bērnu sportā? Nesportiski jaunieši – pasargāti no kritiena?
    Lasīt visu
    1 2 3 333
    RAB „ORTO klinika“ su Latvijos investicijų ir plėtros agentūra 2023-01-26 sudarė sutartį Nr. SKV-TL-2023/9 dėl paramos gavimo pagal programą „Tarptautinio konkurencingumo skatinimas“, iš dalies finansuojamą iš Europos regioninės plėtros fondo.
    linkedin facebook pinterest youtube rss twitter instagram facebook-blank rss-blank linkedin-blank pinterest youtube twitter instagram