ORTO Klīnikā Jūs varat saņemt visa veida risinājumus mugurkaula traumu un saslimšanu gadījumā.
Muguras sāpes ir viena no izplatītākajām sūdzībām medicīnā. Sāpēm var būt dažādi iemesli, piemēram, saspringti muskuļi vai to spazmas, starpskriemeļu diska bojājums, muguras kanāla stenoze, artrīts. Vairumā gadījumu, mazinot slodzi mugurai, sāpes pāriet dažu nedēļu laikā. Dažkārt pietiek ar siltām vai vēsām kompresēm, pretsāpju vai pretiekaisuma medikamentiem un traucējošās sajūtas pāriet dažu dienu laikā. Ja sāpes nepāriet divu nedēļu laikā, ir vērts pierakstīties uz konsultāciju pie mugurkaula ķirurģa.
Ir vairākas pazīmes, kas liecina par to, ka vertebrologa konsultāciju jāmeklē steidzami:
Muguras sāpju iemesli
Akūtas muguras sāpes (īslaicīgas) parasti ir asas un dedzinošas. Tās biežāk lokalizējas muguras lejasdaļā. Atsevišķos gadījumos akūtu muguras sāpju iemesls var būt muguras trauma, bet biežāk šim sāpēm nav skaidrojuma. Pat, ja sāpes sākotnēji ir stipras, tās ievērojami mazinās vai pilnībā pāriet 6 – 8 nedēļu laikā. Izprotot sāpju intensitāti, ārsts piedāvās jums atbilstošu ārstēšanu (fizioterapiju, fizikālas procedūras, masāžu, teipus utml) , medikamentus un blokādes.
Hroniskas muguras sāpes (ilgstošas) jūtamas kā dziļas, īdošas, trulas vai dedzinošas sāpes noteiktā muguras daļā, kas var atstaroties vienā vai abās kājās. Ierastu ikdienas darbību veikšana var kļūt sāpīga vai apgrūtinoša. Hroniskas muguras sāpes ir ilgstošas, un tās neizdodas mazināt ne ar siltām un aukstām kompresēm, ne bezrecepšu medikamentiem. Hroniskām muguras sāpēm var būt ļoti atšķirīgi iemesli, piemēram, iepriekš gūta muguras trauma, starpskriemeļa diska bojājums, mugurkaula kanāla stenoze, mugurkaula deformācija, reimatoloģiskas saslimšanas u.c.
Atstarojošas sāpes var izstarot uz dažādām kājas daļām gan augšstilbos, gan apakšstilbos. Sāpes var būt sekas dažādām mugurkaula saslimšanām, kuru rezultātā tiek kairinātas vai saspiestas neirālās struktūras (muguras smadzenes vai nervu sasknītes). Atstarojošas sāpes var kombinēties ar nejūtīgumu, kņudoņu, muskuļu vājumu un specifisku refleksu zudumu.
Nejūtīgums rodas, kad nervu impulsi no ādas nenonāk smadzenēs. Nejūtīgas var kļūt atsevišķas vietas mugurkaula rajonā, kā arī citas ķermeņa daļas – īpaši rokas un kājas. Nejūtīgums liecina par bojājumu perifērajā vai centrālajā nervu sistēmā (muguras, galvas smadzenēs vai perifērajā nervu sistēmā). Ja to piedzīvojat, nekavējoties meklējiet ārsta palīdzību.
Vājums rodas, kad impulsi, ko raida smadzenes nesasniedz muskuļus. Lai noskaidrotu konkrētu iemeslu, meklējiet ārsta palīdzību.
Stīvumu un spriedzi mugurā, skaustā, rokās un kājās parasti rada spriedze muskuļos. Vairāk kā 80% gadījumu skausta un muguras sāpju iemesls ir saspringti, sāpīgi muskuļi, kuri dažādu mugurkaula deformāciju dēļ, gadiem ieņēmuši fizioloģiski nepareizu stāvokli. Tomēr locītavu stīvums un sāpes, kurām dažkārt pievienojas arī līdzīgi simptomi muguras rajonā, var būt arī reimatoloģisku saslimšanu simptomi.
Diska trūce. Mugurkaula disks ir mīksts spilvens, kas izvietots starp katru no mugurkaula skriemeļiem (izņemot krusta kaula skriemeļus, kuri cieši saauguši kopā). Starprskriemeļu diskam plīstot, daļa no tā izvirzās ārpus savas fizioloģiskās atrašanās vietas un var skart nervus, kas atzarojas no muguras smadzenēm. Nerva saknītes kairinājums parasti izraisa pēkšņas, asas sāpes, kņudēšanu, nejūtīgumu vai durstošas sajūtas. Diska trūce var rasties pēkšņi, piemēram, kritiena rezultātā, vai pakāpeniski, pastāvīgi nepareizi spriegojot mugurkaulu.
Deģeneratīvā disku slimība. Spondiloze jeb osteohondroze ir stāvoklis, kas pamatā saistīts ar vecuma izmaiņām gan kaulaudos, gan mīkstajos audos. Diska audi zaudē elastību un sarūk tā izmērs. Šī ir plaši izplatīta problēma, kas var skart jebkuru mugurkaula daļu. Cilvēki ar šādu diagnozi piedzīvo pastāvīgas muguras sāpes ar atsevišķām stipru sāpju epizodēm.
Muguras disku deģenerācijas procesa apzīmēšanai izmanto terminus, kas raksturo diska deģenerācijas vietu mugurkaulā: lumbago (muguras lejas daļā), cervikālā (kakla rajonā) disku deģenerācija, vai torakālā jeb krūšu rajona disku deģenerācija. Šī stāvokļa ārstēšanai parasti tiek izmantota konservatīvā terapija. Tikai atsevišķos gadījumos nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.
Spinālā kanāla stenoze. To izraisa mugurkaula kanāla sašaurināšanās, kas rada spiedienu uz muguras smadzenēm un nervu saknītēm. Stenoze parasti izpaužas kā sāpes, nejūtīgums, kņudēšana un vājums rokās vai kājās. Smagākos gadījumos var pievienoties grūtības kontrolēt vēdera un urīnpūšļa darbību. Tādā situācijā steidzami jāmeklē ārsta palīdzība.
Spinālā kanāla stenoze biežāk skar muguras lejas daļu un kakla rajonu. Lumbālās jeb muguras lejas daļas stenozes gadījumā, parasti sāpes atstarojas arī kājās sēžas rajonā. Stenoze kakla rajonā nereti atstaro sāpes plecā un rokā. Pamatā šīs problēmas skar cilvēkus pēc 50 gadu vecuma. Ārstēšanai izmanto konservatīvo terapiju, kas uz laiku mazina sāpes. Tomēr atsevišķos gadījumos nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.
Nerva saknītes iekaisumu izraisa muguras jostas daļā saspiests sēžas nervs. Tas rada atstarojošas sāpes, vienā vai abās kājās, kam var pievienoties tirpšana, nespēks vai nejūtīgums. Sēžas nerva iekaisums nav diagnoze, bet gan muguras diska trūces, deģeneratīvās diska slimības vai mugurkaula kanāla stenozes sekas. Šo mugurkaula problēmu gadījumā sēžas nervs var tikt saspiests, rezultātā radot nerva iekaisumu. Pamatā sēžas nerva iekaisumu ārstē ar pretsāpju un pretiekaisuma medikamentiem un fizioterapiju. Atsevišķos gadījumos risinājums ir ķirurģiska ārstēšana.
Atstarojošas sāpes rokā izraisa saspiesti vai iekaisuši mugurkaula kakla daļas nervu saknītes. Sāpes var būt jūtamas kakla rajonā, galvā, tomēr visbiežāk cilvēki sūdzas par sāpēm vai tirpšanas sajūtu rokās. Pamatā atstarojošas sāpes, ko izraisa mugurkaula kakla daļas nervu iekaisums, ārstē ar pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem un fizioterapiju. Atsevišķos gadījumos risinājums ir ķirurģiska ārstēšana.
Skolioze ir bieži sastopama mugurkaula deformācija. Skolioze ir mugurkaula izliekums uz vienu vai otru sānu kā arī skriemeļu savstarpēja rotācija vai savērpums. Biežāk sastopamā skoliozes forma (80% no visiem skoliozes gadījumiem) ir idiopātiskā skolioze. Tās iemesli pagaidām nav pilnībā izprasi. Otra izplatītākā skoliozes grupa ir iedzimtā skolioze, kas rodas nepareizi attīstoties mugurkaulam bērnam augot. Skolioze var aktīvi attīsties bērnībā un pusaudža gados, bet, apstājoties augšanai, skoliozes izraisītā deformācija tālāk neprogresē. Tomēr radītie izliekumi saglabājas uz visu dzīvi.
Neārstēta skolioze ar laiku var radīt pastāvīgas muguras sāpes kā arī elpošanas un sirdsdarbības traucējumus. Skoliozi var ārstēt konservatīvi, stiprinot muguras muskuļus, tā cenšoties ierobežot tālāku mugurkaula izliekšanos, vai – ķirurģiski. Dažkārt operācija ir vienīgais veids, kā apturēt un koriģēt smagi progresējošu skoliozi.
Mugurkaula lūzums Mugurkaula lūzumi biežāk skar cilvēkus, kas slimo ar osteoporozi vai piedalās izteikti dinamiskos sporta veidos. Lūzumu var izraisīt arī kritiens vai satiksmes negadījums. Laikus nediagnosticēti mugurkaula lūzumi var radīt postošas, ilgtermiņa veselības problēmas. Lūzumi rada mugurkaula nestabilitāti, spēcīgas sāpes un lielu iespēju bojāt muguras smadzenes, kas savukārt var beigties ar paralīzi. Ja ir aizdomas par mugurkaula lūzuma, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.
