ORTO klīnikā Jūs varat saņemt visa veida risinājumus gūžas problēmu gadījumā – piedzīvojot akūtu traumu kā arī ilgstošus vai progresējošus traucējumus vai sāpes.
Sāpes, ko rada gūžas locītavas saslimšana, atstarojas cirksnī, muguras lejas daļā, kājās (celī un retos gadījumos arī zemāk) vai gūžas locītavas muskulī. Tādēļ ne vienmēr cilvēki atstarojošas sāpes saista ar problēmām gūžas locītavā. Nereti gūžas locītavu problēmas var kombinēties ar mugurkaula un ceļa locītavas saslimšanām. Tādēļ ir būtiski veikt precīzu diagnostiku, lai izšķirtu sāpju cēloņus un izvēlētos atbilstošu ārstēšanu.
Nereti diagnostikai izmanto pretsāpju injekciju gūžas locītavā (tiek veikta USG kontrolē), lai uz brīdi likvidējot gūžas locītavas izraisītās sāpes, varētu izvērtēt, vai saglabājas citas sāpes un precizēt to iemeslus. Ņemot vērā, ka ORTO klīnika ir specializējusies balsta un kustību aparāta saslimšanu ārstēšanā, Jūs vienuviet varat saņemt traumatologa, otropēda un mugurkaula ķirurga, neirologa palīdzību un konsultāciju.
Gūžas locītavas sāpju iemesli
Gūžas osteoartrīts. Ir deģeneratīva gūžas locītavas saslimšana, kas saistīta ar vispārēju ķermeņa novecošanos un parasti skar cilvēkus pēc 50 gadu vecuma. Nodilstot skrimšļiem gūžas locītavā, tie pietiekami nesargā locītavu kaulus no tiešas, savstarpējas saskares. Tas izraisa sāpes un iekaisumu. Ja aplūko veselas locītavas rentgenu, starp kauliem ir šaura šķietami “tukša” josla. Šī josla ir skrimslis. Osteoartrīta bojātā locītavā rentgenuzņēmumā kauli atrodas līdzās un starp tiem nav “tukšas” joslas.
Osteoartrītu var izraisīt ne vien dabīgs novecošanās process, bet arī locītavu pārslodze (darbā, sportā vai liekā svara dēļ), reimatoloģiskas saslimšanas un ģenētiska iedzimtība.
Viena no pirmajām osteoartrīta pazīmēm ir gūžas locītavas rotācijas spēju zudums. Simptomam pievienojas sāpes kustoties, stīvums gūžas locītavā un klibošana. Simptomu intensitāte var mainīties, brīžam radot pilnīgas atveseļošanās sajūtu, savukārt brīžam radot ļoti izteiktus traucējumus.
Osteoartrīts nepāriet, tomēr ir iespējams ierobežot šīs slimības attīstību un maksimāli uzlabot dzīves kvalitāti. Lai to īstenotu nepieciešams rūpēties par svaru, fizioterapeita uzraudzībā apgūt un regulāri pildīt vingrojumus gūžas saišu un muskuļu stiprināšanai, saudzēt gūžas locītavu no lielām slodzēm, konsultējoties ar ārstu, lietot pretiekaisuma un pretsāpju medikamentus.
Ja viss iepriekš uzskaitītais vairs stāvokli neuzlabo, risinājums ir locītavas nomaiņa – endoprotezēšana.
Femoro acetabulārs sindroms ir kaulu uzaugumi (osteofīti) uz locītavu veidojošiem kauliem. To veidošanās pakāpeniski rada atdures sindromu – kustību ierobežojumus locītavā un sāpes. Asas (bet dažkārt trulas) sāpes jūtamas grozoties un tupjoties.
Osteofītu veidošanos var izraisīt trauma, bet nereti to rašanās iemesls ir neskaidrs. Jāņem vērā, ka osteofīti veicina osteoartrīta attīstību. Osteofītus iespējams ķirurģiski noņemt, tomēr tiem ir tendence ar laiku veidoties no jauna.
Gūžas locītavas bursīts ir iekaisums, kas rodas gūžas locītavas somiņā (gļotsomiņā). Iekaisuma pazīmes ir sāpes gūžas locītavas sēžas pusē, vai sēžas muskulī, sāpes apguļoties uz iekaisušās gūžas, uzspiežot gūžas locītavai, ceļoties no sēdus pozīcijas, kāpjot augšup vai lejup pa kāpnēm. Iekaisumu var izraisīt dažādi iemesli, piemēram, gūžas sasitums, gūžas pārslodze skrienot, lecot vai ilgstoši stāvot, nepareiza stāja.
Lai precīzi noskaidrotu sāpju iemelsu, izmanto pretsāpju medikamentu injekciju gļotsomiņā, lai pārliecinoties, vai likvidējot bursīta izraisītās sāpes, nav vērojamas citas sāpes, kuru iemesls jāprecizē.
Gūžas iekaisuma ārstēšanai izmanto nesteroīdus pretiekaisuma, pretsāpju medikamentus kā arī kortikosteroīdu injekcijas gūžas locītavā. Tās ātri mazina sāpes un tūsku, tādēļ nereti tiek lietotas gadījumos, kad nesteroīdās pretiekaisuma zāles nedod rezultātus, vai cilvēkam pret tām ir nepanesība. Konsultējoties ar traumatologu, otropēdu, ieteicama fizioterapija.
Gūžas locītavas veidojošo kaulu lūzums biežāk sastopams vecāka gada gājuma cilvēkiem, kas slimo ar osteoporozi. Slimībai raksturīgo kaulu trausluma dēļ lūzumu var izraisīt šķietami nebūtisks kritiens vai sasitums. Jauniem cilvēkiem gūžas locītavas kauli lūzt smagu traumu rezultātā, piemēram, satiksmes negadījumā.
Gūžas locītavas kaulu lūzumi tiek ārstēti gan konservatīvi, gan ķirurģiski. Par piemērotāko ārstēšanas veidu lemj ķirurgs, izvērtējot lūzuma veidu un apjomu.
Ja nepieciešama operācija, tās laikā lūzušo kaulu nomaina, vai lūzuma vietu fiksē ar metāla plāksni vai skrūvi, lai veicinātu kaula pareizu saaugšanu.
Gūžas locītavas displāzija ir gūžas locītavas attīstības traucējumi, kuru iespaidā gūžas locītavas kauli veido savstarpēju neatbilstību, kas pakāpeniski bojā šo locītavu. Attīstās locītavas nestabilitāte, daļēji vai pilni mežģījumi. Jaunībā cilvēkiem ar šādu saslimšanu vērojama pārmērīga gūžas locītavas elastība – viņi bez sagatavotības var apsēsties špagatā un veikt citus akrobātiskus vingrojumus. Šādas spējas liecina par problēmām gūžas locītavā.
Ja gūžas displāziju neārstē, attīstās osteoartrīts. Ir vairāki neķirurģiski risinājumi, kas tiek lietoti, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu gūžas locītavas dzīvildzi. Tomēr pretieksaisuma medikamenti, optimāla ķermeņa svara uzturēšana, fizioterapeitiska vingrošana, vai spieķa izmantošana staigājot ir tikai pagaidu risinājumi, jo nespēj novērst cēloni – nepareizi veidotu gūžu, kas pati sev rada bojājumus. Atkarībā no gūžas pataloģijas, slimība pakāpeniski progresē un nepieciešama operācija. Galējais risinājums ir gūžas locītavas nomaiņa – endoprotezēšana.
Gūžas locītavas osteonekroze rodas, kad kaulā ir traucēta asinscirkulācija, un tas netiek apgādāts ar barības vielām. Rezultātā iet bojā kaula šūnas un kaula daļas. Biežākie faktori, kas var izraisīt osteonekrozi ir:
Tomēr dažkārt osteonekrozes cēloņi ir neskaidri.
Kaula nekroze rada sāpes un ierobežojumus slimības skartajā locītavā. Ja osteonekroze atklāta laicīgi un tā skārusi nelielas kaula daļas, pretsāpju medikamenti un slodzes mazināšana (tai skaitā arī staigāšanas) var sniegt labus rezultātus. Slimībai progresējot, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Osteonekrozes ārstēšanai tiek piemērotas dažāda veida un sarežģītības pakāpes operācijas līdz pat pilnīgai gūžas locītavas nomaiņai – endoprotezēšana.
