{"id":2323,"date":"2023-05-03T14:12:06","date_gmt":"2023-05-03T14:12:06","guid":{"rendered":"https:\/\/orto.lv\/?post_type=specializacijas&p=2323"},"modified":"2023-05-03T14:12:07","modified_gmt":"2023-05-03T14:12:07","slug":"peda-un-pedas-locitava","status":"publish","type":"specializacijas","link":"https:\/\/orto.lv\/ru\/specializacijas\/peda-un-pedas-locitava\/","title":{"rendered":"P\u0113da un p\u0113das loc\u012btava"},"content":{"rendered":"

ORTO Kl\u012bnik\u0101 varat sa\u0146emt visa veida risin\u0101jumus p\u0113das un p\u0113das loc\u012btavas probl\u0113mu gad\u012bjum\u0101 \u2013 piedz\u012bvojot ak\u016btu traumu, k\u0101 ar\u012b ilgsto\u0161us vai progres\u0113jo\u0161us trauc\u0113jumus vai s\u0101pes.<\/p>\n\n\n\n

P\u0113das un p\u0113das loc\u012btavas s\u0101pju iemesli<\/strong><\/p>\n\n\n

Ahileja c\u012bpslas iekaisumu (tendin\u012btu)<\/strong><\/span><\/summary>
\n\n

Ahileja c\u012bpslas iekaisumu (tendin\u012btu)<\/strong> var izrais\u012bt:<\/p>\n\n\n\n

    \n
  • p\u0101rslogojot k\u0101jas, noejot, vai noskrienot neierasti lielu att\u0101lumu,<\/li>\n\n\n\n
  • veicot \u0161\u012bs aktivit\u0101tes sliktas kvalit\u0101tes vai non\u0113s\u0101tos sporta apavos,<\/li>\n\n\n\n
  • uzs\u0101kot intens\u012bvu fizisku aktivit\u0101ti, neiesildot k\u0101ju musku\u013cus.<\/li>\n<\/ul>\n\n\n\n

    Tom\u0113r Ahileja c\u012bpslas iekaisumam var b\u016bt ar\u012b neskaidr\u0101ki c\u0113lo\u0146i. Nereti probl\u0113mu iemesls nav vis c\u012bpsl\u0101, bet: piem\u0113ram, dz\u012bvesveid\u0101 \u2013 sm\u0113\u0137\u0113jot, pastiprin\u0101ti lietojot alkoholu, sadz\u012bvojot ar lieko svaru. T\u0101pat Ahileja c\u012bpslas iekaisums var b\u016bt nepareizas st\u0101jas sekas vai at\u0161\u0137ir\u012bbas p\u0113das, k\u0101jas vai ce\u013cu anatomij\u0101, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 veidojas nevienm\u0113r\u012bga noslodze k\u0101j\u0101m.<\/p>\n\n\n\n

    Par Ahileja c\u012bpslas iekaisumu liecina:<\/p>\n\n\n\n

      \n
    • s\u0101pes un st\u012bvums, kas ir izteikt\u0101ks no r\u012btiem un n\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 p\u0113c fizisk\u0101m aktivit\u0101t\u0113m;<\/li>\n\n\n\n
    • sabiez\u0113jums c\u012bpsl\u0101;<\/li>\n\n\n\n
    • t\u016bska, kas pastiprin\u0101s dienas laik\u0101, noslogojot k\u0101ju.<\/li>\n<\/ul>\n\n\n\n

      Ja iekaisuma simptomi nep\u0101riet tuv\u0101ko dienu laik\u0101 p\u0113c par\u0101d\u012b\u0161an\u0101s, j\u0101mekl\u0113 traumatologa, ortop\u0113da pal\u012bdz\u012bba.
      Ahileja c\u012bpslas iekaisumu \u0101rst\u0113 ar  nestero\u012bdiem pretiekaisuma medikamentiem, da\u017e\u0101da veida injekcij\u0101m un fizioterapiju. Atsevi\u0161\u0137os gad\u012bjumos tendin\u012btu \u0101rst\u0113 \u0137irur\u0123iski.
      Ne\u0101rst\u0113jot ak\u016btu tendin\u012btu, iekaisums var k\u013c\u016bt hronisks. T\u0101pat ne\u0101rst\u0113tiem Ahileja c\u012bpslas iekaisumiem ir tendence atk\u0101rtoties, un tas savuk\u0101rt palielina c\u012bpslas pl\u012b\u0161anas iesp\u0113ju. Jo ilgsto\u0161\u0101ks vai hronisk\u0101s ir Ahileja c\u012bpslas iekaisums, jo gr\u016bt\u0101k tas \u0101rst\u0113jams.<\/p>\n\n<\/div><\/details><\/div>\n\n

      Ahileja c\u012bpslas pl\u012bsumu<\/strong>\u00a0<\/span><\/summary>
      \n\n

      Ahileja c\u012bpslas pl\u012bsumu<\/strong> var rad\u012bt tie pa\u0161i iemesli, kas izraisa t\u0101s iekaisumu. C\u012bpslas pl\u012b\u0161anas br\u012bdim ir rakstur\u012bga ska\u0146a un saj\u016bta, it k\u0101 p\u0101rtr\u016bktu nospriegota gumija. P\u0113c Ahileja c\u012bpslas pl\u012bsuma nav iesp\u0113jams nost\u0101ties uz pirkstgaliem, \u0101tri veidojas un arvien pastiprin\u0101s t\u016bska, s\u0101pes ir stipras. Tom\u0113r, lai ar\u012b \u013coti tipiski, \u0161ie simptomi var liecin\u0101t ar\u012b par cit\u0101m traum\u0101m, piem\u0113ram, musku\u013ca pl\u012bsumu.
      ORTO Kl\u012bnikas \u0101rstu pieredze liecina, ka efekt\u012bv\u0101kais un dro\u0161\u0101kai risin\u0101jums Ahileja c\u012bpslas pl\u012bsuma gad\u012bjum\u0101, ir t\u0101s sa\u0161\u016b\u0161ana. Jo ilg\u0101k \u0161o procesu atliek, jo liel\u0101ks veidojas att\u0101lums starp pl\u012bsu\u0161\u0101s c\u012bpslas galiem. Lai tos savienotu, var b\u016bt nepiecie\u0161ams m\u0101ksl\u012bgi veidot c\u012bpslas pagarin\u0101jumu. P\u0113c savlaic\u012bgi veiktas oper\u0101cijas \u2013 pirmo piecu dienu laik\u0101 p\u0113c pl\u012bsuma \u2013 r\u0113ta ir ~ 5 cm. Arvien att\u0101linoties c\u012bpslas galiem, j\u0101veic daudz liel\u0101ks grieziens un nepiecie\u0161ama c\u012bpslas plastika.<\/p>\n\n<\/div><\/details><\/div>\n\n

      Pot\u012btes l\u016bzum<\/strong>s<\/span><\/summary>
      \n\n

      Pot\u012btes l\u016bzum.<\/strong>\u00a0Pot\u012bti iesp\u0113jams lauzt, to neveikli pagrie\u017eot, kr\u012btot vai sasitot. Par pot\u012btes l\u016bzumu liecina asas, t\u016bl\u012bt\u0113jas s\u0101pes, t\u016bska, asinsizpl\u016bdums, s\u0101pes pastiprin\u0101s, liekot p\u0113du pie zemes un cen\u0161oties iet, p\u0113da var atrasties neierast\u0101 le\u0146\u0137\u012b, ja traumas rezult\u0101t\u0101 t\u0101 ir izme\u017e\u0123\u012bta. \u0145emot v\u0113r\u0101, ka boj\u0101tu sai\u0161u (me\u017e\u0123\u012bjuma) izrais\u012bti simptomi\u00a0 var neat\u0161\u0137irties no paz\u012bm\u0113m, kas liecina par kaula l\u016bzumu, j\u0101mekl\u0113 traumatologa, ortop\u0113da pal\u012bdz\u012bba.
      Atkar\u012bb\u0101 no l\u016bzuma specifikas, pot\u012btes l\u016bzumu var \u0101rst\u0113t fiks\u0113jot \u0123ip\u0161a p\u0101rs\u0113j\u0101. Ja l\u016bzums ir sare\u017e\u0123\u012bts un boj\u0101ti m\u012bkstie audi, var b\u016bt nepiecie\u0161ama \u0137irur\u0123iska \u0101rst\u0113\u0161ana.<\/p>\n\n<\/div><\/details><\/div>\n\n

      Pot\u012btes me\u017e\u0123\u012bjums<\/strong><\/span><\/summary>
      \n\n

      Pot\u012btes me\u017e\u0123\u012bjums<\/strong>. Neveikli noliekot p\u0113du, p\u0101rm\u0113r\u012bgi nospriegojas p\u0113das saites. Atkar\u012bb\u0101 no sp\u0113ka, ar k\u0101du veicam nepareizo kust\u012bbu, da\u013ca sai\u0161u pl\u012bst. Sadz\u012bviski \u0161o traumu sauc par me\u017e\u0123\u012bjumu, bet medic\u012bn\u0101 to d\u0113v\u0113 par p\u0113das sai\u0161u boj\u0101jumu. Pirmie simptomi, kas liecina par me\u017e\u0123\u012bjumu, ir s\u0101pes traumas br\u012bd\u012b. S\u0101p\u0113m var pievienoties t\u016bska un asinsizpl\u016bdums. P\u0113c viegliem pot\u012b\u0161u me\u017e\u0123\u012bjumiem iesp\u0113jams staig\u0101t, savuk\u0101rt p\u0113c nopietn\u0101kiem \u2013 k\u0101ju pie zemes pielikt ir \u013coti s\u0101p\u012bgi. Ja s\u0101pes ir stipras un nemazin\u0101s 48 stundu laik\u0101 p\u0113c traumas, v\u0113rts mekl\u0113t traumatologa, otrop\u0113da pal\u012bdz\u012bbu.
      Pirm\u0101 pal\u012bdz\u012bba p\u0113c me\u017e\u0123\u012bjuma ir ierobe\u017eot kust\u012bbas nofiks\u0113jot p\u0113du ar elast\u012bgo saiti. T\u0101pat divas diennaktis v\u0113rts likt ledus kompreses, ietinot audum\u0101 ledus gabali\u0146us un uz 10 – 15 min\u016bt\u0113m uzliekot piepampu\u0161ajai vietai. \u0160o proced\u016bru j\u0101atk\u0101rto ik p\u0113c 3 \u2013 4 stund\u0101m. Kad p\u0113c traumas pag\u0101ju\u0161as 48 stundas, aukstumproced\u016bru viet\u0101 j\u0101\u0137eras pie sildo\u0161\u0101m proced\u016br\u0101m un kompres\u0113m. T\u0101s savuk\u0101rt uzlabo apasi\u0146o\u0161anu un mazina iekaisumu.
      P\u0113du  v\u0113lams neslogot un vajadz\u012bbas gad\u012bjum\u0101 lietot prets\u0101pju z\u0101les. P\u0113c nopietniem sastiepumiem (vair\u0101ku sai\u0161u pl\u012bsumiem), kuru sekas j\u016btamas v\u0113l vair\u0101kus m\u0113ne\u0161us, ieteicams, konsult\u0113joties ar traumatologu, ortop\u0113du, uzs\u0101kt fizioterapijas kursu ar m\u0113r\u0137i tren\u0113t p\u0113das musku\u013cus un atjaunot sai\u0161u elast\u012bbu. M\u0101jas apst\u0101k\u013cos der\u012bgi veikt p\u0113du ap\u013co\u0161anu k\u0101 ar\u012b stiep\u0161anas un atsl\u0101bin\u0101\u0161anas vingrin\u0101jumus.<\/p>\n\n<\/div><\/details><\/div>\n\n

      S\u0101pes pap\u0113d\u012b\u00a0<\/strong>\u2013\u00a0plant\u0101ro fasc\u012btu<\/strong><\/span><\/summary>
      \n\n

      S\u0101pes pap\u0113d\u012b <\/strong>\u2013 plant\u0101ro fasc\u012btu<\/strong> rada pl\u012bsumi un iekaisums pap\u0113\u017ea saistaudu \u0161\u0137iedrainajos audos, ko izraisa p\u0113das saistaudu p\u0101rslodze. Iekaisums rada s\u0101pes pap\u0113\u017ea rajon\u0101. \u0160\u012b probl\u0113ma bie\u017e\u0101k skar sievietes ar lieko svaru, k\u0101 ar\u012b cilv\u0113kus, kuri lielu da\u013cu dienas pavada st\u0101vot. T\u0101pat s\u0101pes pap\u0113d\u012b var att\u012bst\u012bties sportistiem \u2013 noslogojot k\u0101ju skrienot, vai ilgsto\u0161i staig\u0101jot. Parasti plant\u0101rais fasc\u012bts att\u012bst\u0101s pak\u0101peniski. Rakstur\u012bgas ir r\u012bta s\u0101pes, kad p\u0113c miega p\u0113da no jauna tiek noslogota. T\u0101pat s\u0101pes par\u0101d\u0101s, kad ats\u0101k kust\u012bbas p\u0113c ilgsto\u0161as s\u0113d\u0113\u0161anas.
      Ne\u0101rst\u0113ts plant\u0101rais fasc\u012bts var p\u0101riet hronisk\u0101 form\u0101. Sadz\u012bvojot ar s\u0101p\u0113m, cilv\u0113ks parasti att\u012bsta nepareizu gaitu, rezult\u0101t\u0101 radot  probl\u0113mas ce\u013cos, g\u016b\u017e\u0101s un mugur\u0101.
      Plant\u0101ro fasc\u012btu \u0101rst\u0113 ar nestero\u012bdiem pretiekaisuma medikamentiem un noz\u012bm\u0113 fizioterapiju. Fizioterapijas m\u0113r\u0137is ir apg\u016bt specifiskus p\u0113das sai\u0161u stiep\u0161anas vingrojumus. S\u0101pes pap\u0113d\u012b var mazin\u0101t, veicot stero\u012bdu injekciju. \u0100rst\u0113\u0161an\u0101s laik\u0101  ieteicams valk\u0101t \u0113rtus apavus un lietot speci\u0101lus ortop\u0113diskus ielikt\u0146us, kas atslogo p\u0113das saistaudus. Aptuveni 90% gad\u012bjumu \u0161\u0101di \u0101rst\u0113jot iekaisumu, s\u0101pes p\u0101riet divu m\u0113ne\u0161u laik\u0101. Atsevi\u0161\u0137os hroniskos gad\u012bjumos ieteicams veikt oper\u0101ciju.
      S\u0101pes pap\u0113d\u012b var izrais\u012bt ar\u012b saspiesti nervi muguras, pot\u012btes vai p\u0113das apvid\u016b, pap\u0113\u017ea kaula l\u016bzums vai hroniskas saslim\u0161anas, piem\u0113ram, ostoartr\u012bts. T\u0101d\u0113\u013c ir b\u016btiski noskaidrot patieso pap\u0113\u017ea s\u0101pju c\u0113loni.<\/p>\n\n<\/div><\/details><\/div>\n\n

      Pap\u0113\u017ea pie\u0161i<\/strong>\u00a0<\/span><\/summary>
      \n\n

      Pap\u0113\u017ea pie\u0161i<\/strong> ir pap\u0113\u017ea kaula sabiez\u0113jums (palielin\u0101ta masa) t\u0101 apak\u0161\u0113j\u0101 da\u013c\u0101. Parasti \u0161ie uzaugumi ir nes\u0101p\u012bgi, bet atsevi\u0161\u0137os gad\u012bjumos var rad\u012bt s\u0101pes \u012bpa\u0161i ejot, lecot vai skrienot. Pap\u0113\u017ea pie\u0161i veidojas p\u0113das sai\u0161u, musku\u013cu un \u0161\u0137iedru p\u0101rslodzes gad\u012bjum\u0101, piem\u0113ram, daudz skrienot vai lecot.
      Slim\u012bbai rakstur\u012bgas r\u012bta s\u0101pes, p\u0113c miega no jauna noslogojot p\u0113du. T\u0101pat s\u0101pes par\u0101d\u0101s, kad ats\u0101k kust\u012bbas p\u0113c ilgsto\u0161as s\u0113d\u0113\u0161anas.
      \u0101rst\u0113 ar nestero\u012bdiem pretiekaisuma medikamentiem un noz\u012bm\u0113 fizioterapiju. Fizioterapijas m\u0113r\u0137is ir apg\u016bt specifiskus p\u0113das sai\u0161u stiep\u0161anas vingrojumus. S\u0101pes pap\u0113d\u012b var mazin\u0101t, veicot stero\u012bdu injekciju. \u0100rst\u0113\u0161anas laik\u0101 ieteicams valk\u0101t \u0113rtus apavus un lietot speci\u0101lus ortop\u0113diskus ielikt\u0146us, kas atslogo pap\u0113\u017ea saistaudus. Ja efekt\u012bvi \u0101rst\u0113\u0161anas rezult\u0101ti netiek sasniegti 9 \u2013 12 m\u0113ne\u0161u laik\u0101, ieteicams veikt oper\u0101ciju.<\/p>\n\n<\/div><\/details><\/div>\n\n

      P\u0113das loc\u012btavas osteoartr\u012bts<\/strong><\/span><\/summary>
      \n\n

      visp\u0101r\u0113ju \u0137erme\u0146a noveco\u0161anos un parasti skar cilv\u0113kus p\u0113c 50 gadu vecuma. Osteoartr\u012btu var izrais\u012bt iepriek\u0161 piedz\u012bvots p\u0113das loc\u012btavas l\u016bzums vai cita trauma. Nodilstot p\u0113das loc\u012btavas skrim\u0161\u013ciem, mazin\u0101s to sp\u0113ja efekt\u012bvi sarg\u0101t loc\u012btavu kaulus no tie\u0161as savstarp\u0113jas saskares. Rezult\u0101t\u0101 rodas s\u0101pes un iekaisums. Paz\u012bmes, kas var liecin\u0101t par osteoartr\u012btu ir t\u016bska, st\u012bvums, s\u0101pes. Pak\u0101peniski \u0161iem simptomiem pievienojas p\u0113das loc\u012btavas deform\u0101cija, mazin\u0101s loc\u012btavas kust\u012bgums un rodas gr\u016bt\u012bbas staig\u0101t. 
      Simptomu intensit\u0101te var main\u012bties, br\u012b\u017eam radot piln\u012bgas atvese\u013co\u0161an\u0101s saj\u016btu, savuk\u0101rt br\u012b\u017eam radot \u013coti izteiktus trauc\u0113jumus.
      Osteoartr\u012bts nep\u0101riet, tom\u0113r ir iesp\u0113jams ierobe\u017eot \u0161\u012bs slim\u012bbas att\u012bst\u012bbu un maksim\u0101li uzlabot dz\u012bves kvalit\u0101ti. Lai to \u012bstenotu nepiecie\u0161ams r\u016bp\u0113ties par savu svaru, fizioterapeita uzraudz\u012bb\u0101 apg\u016bt un regul\u0101ri pild\u012bt vingrojumu komplektu pot\u012btes loc\u012btavas sai\u0161u un musku\u013cu stiprin\u0101\u0161anai, saudz\u0113t p\u0113das loc\u012btavu no liel\u0101m slodz\u0113m, konsult\u0113joties ar \u0101rstu, lietot pretiekaisuma un prets\u0101pju medikamentus. Osteoartr\u012btu \u0101rst\u0113 ar\u012b \u0137irur\u0123iski. Iesp\u0113ju loks ietver artroskopiskas oper\u0101cijas (ar m\u0113r\u0137i iz\u0146emt loc\u012btavas skrim\u0161\u013ca da\u013cas, iekaisu\u0161os audus un kaulu pie\u0161us (osteof\u012btus)) un p\u0113das loc\u012btavas endoprotez\u0113\u0161anu.<\/p>\n\n<\/div><\/details><\/div>\n\n

      St\u012bvais \u012bk\u0161\u0137is (hallux rigidus)<\/strong>\u00a0<\/span><\/summary>
      \n\n

      St\u012bvais \u012bk\u0161\u0137is (hallux rigidus)<\/strong> ir osteoartr\u012bta izrais\u012btas sekas. St\u012bvais \u012bk\u0161\u0137is rada s\u0101pes k\u0101jas liel\u0101 pirksta loc\u012btav\u0101. S\u0101pes pastiprin\u0101s staig\u0101jot. V\u0113rojamas st\u012bvums pirksta loc\u012btav\u0101 un kust\u012bbu ierobe\u017eojumi. \u0160\u012b slim\u012bba bie\u017e\u0101k att\u012bst\u0101s cilv\u0113kiem ar deform\u0113tu p\u0113das anatomiju, k\u0101 ar\u012b p\u0113c p\u0113das traum\u0101m.
      Osteoartr\u012bts nep\u0101riet, tom\u0113r ir iesp\u0113jams ierobe\u017eot slim\u012bbas att\u012bst\u012bbu un maksim\u0101li uzlabot dz\u012bves kvalit\u0101ti.
      Lai mazin\u0101tu st\u012bv\u0101 \u012bk\u0161\u0137a izrais\u012btos trauc\u0113jumus, \u0101rsti parasti izraksta nestero\u012bdus pretiekaisuma un prets\u0101pju medikamentus un k\u0101 ar\u012b pied\u0101v\u0101 veikt stero\u012bdu injekciju s\u0101p\u012bgaj\u0101 pirksta loc\u012btav\u0101. \u0100rst\u0113\u0161anas laik\u0101 ieteicams valk\u0101t \u0113rtus apavus un lietot speci\u0101lus ortop\u0113diskus ielikt\u0146us, kas atslogo \u012bk\u0161\u0137a loc\u012btavu.
      St\u012bvo \u012bk\u0161\u0137i \u0101rst\u0113 ar\u012b \u0137irur\u0123iski \u2013 iesp\u0113ju loks ietver loc\u012btavas t\u012br\u012b\u0161anu, \u012bk\u0161\u0137a loc\u012btavas endoprotez\u0113\u0161anu vai loc\u012btavas sl\u0113g\u0161anu.<\/p>\n\n<\/div><\/details><\/div>\n\n

      Mortona neiromu<\/strong>\u00a0<\/span><\/summary>
      \n\n

      Mortona neiromu<\/strong> izraisa nepareiza p\u0113das noslodze, piem\u0113ram, ilgsto\u0161i valk\u0101jot apavus ar \u0161auriem purngaliem. Mortona neiromas simptomi ir asas, p\u0113k\u0161\u0146as s\u0101pes p\u0113das spilventi\u0146os 3. un 4. vai 4. un 5. pirkstu tuvum\u0101. Simptomus izraisa nerva sabiez\u0113jumu.  Nerva apjomam palielinoties, uz to s\u0101k spiest l\u012bdz\u0101s eso\u0161ie audi. Rezult\u0101t\u0101 var rasties s\u0101pes un iekaisums.
      Mortona neiromu \u0101rst\u0113 ar nestero\u012bdiem pretiekaisuma medikamentiem. Iesp\u0113jams veikt stero\u012bdu injekcijas, lai \u0101tri mazin\u0101tu s\u0101pes. \u0100rst\u0113\u0161an\u0101s laik\u0101 ieteicams valk\u0101t \u0113rtus apavus un lietot speci\u0101lus ortop\u0113diskus ielikt\u0146us, kas atslogo p\u0113das spilventi\u0146us.
      Mortona neiromu \u0101rst\u0113 ar\u012b \u0137irur\u0123iski, iz\u0146emot sabiez\u0113ju\u0161o nervu. Atsevi\u0161\u0137os gad\u012bjumos veiksm\u012bgi neiromu iesp\u0113jams \u0101rst\u0113t ar radiofrekvences pal\u012bdz\u012bbu (ar \u012bpa\u0161u instrumentu pal\u012bdz\u012bbu sadedzinot paresnit\u0101to nervu).<\/p>\n\n<\/div><\/details><\/div>\n\n

      Halux valgus jeb pirm\u0101 pleznas kaula deform\u0101cija<\/strong>\u00a0<\/span><\/summary>
      \n\n

      Halux valgus jeb pirm\u0101 pleznas kaula deform\u0101cija<\/strong> –  iek\u0161\u0113j\u0101 p\u0113das kaula (pirm\u0101 pleznas kaula)  izvirz\u012b\u0161an\u0101s uz \u0101ru. Parasti to d\u0113v\u0113 par kauli\u0146a aug\u0161anu un nereti izt\u0113lojas \u0161o procesu k\u0101 kaula palielin\u0101\u0161anos. Realit\u0101t\u0113 kauls neaug. Bet t\u0101 viet\u0101, lai atrastos vertik\u0101li pret p\u0113das \u012bk\u0161\u0137i, kauls s\u0101k virz\u012bties uz \u0101rpusi. Jo t\u0101l\u0101k \u0161\u012b virz\u012b\u0161an\u0101s progres\u0113, jo vair\u0101k main\u0101s citu l\u012bdz\u0101s eso\u0161u kaulu attiec\u012bbas un rezult\u0101t\u0101 otrais p\u0113das pirksts var atrasties nevis l\u012bdz\u0101s, bet virs \u012bk\u0161\u0137a.
      Halux valgus provoc\u0113 regul\u0101ra augstpap\u0113\u017eu kurpju valk\u0101\u0161ana k\u0101 ar\u012b dab\u012bgs cilv\u0113ka noveco\u0161an\u0101s process. \u0160\u012b saslim\u0161ana ir bie\u017ea plakan\u0101s p\u0113das pavadone jeb slim\u012bba, kas att\u012bst\u0101s paral\u0113li. P\u0113das iek\u0161\u0113j\u0101 kaula virz\u012b\u0161anos uz \u0101ru var izrais\u012bt ar\u012b endokr\u012bnas saslim\u0161anas, osteoporoze k\u0101 ar\u012b \u0123en\u0113tiska predispoz\u012bcija.
      Kaula deform\u0101cija rit l\u0113ni, un veids, k\u0101 ar to sadz\u012bvot ir \u0113rtu, atbilsto\u0161u apavu izv\u0113le. Kauli\u0146a iekaisumu \u0101rst\u0113 ar nestero\u012bdiem pretiekaisuma medikamentiem. Ja deform\u0101cija veidojas tik izteikta, ka rodas gr\u016bt\u012bbas valk\u0101t apavus un kauls regul\u0101ri iekaist un s\u0101p, risin\u0101jums ir oper\u0101cija.<\/p>\n\n<\/div><\/details><\/div>\n\n

      Plakan\u0101 p\u0113da\u00a0<\/strong><\/span><\/summary>
      \n\n

      Plakan\u0101 p\u0113da <\/strong>var veidoties un progres\u0113t gan b\u0113rn\u012bb\u0101, gan pieaugu\u0161\u0101 vecum\u0101. P\u0113das pac\u0113luma (p\u0113das garenisk\u0101s velves) galvenais uzdevums ir nodro\u0161in\u0101t \u0137erme\u0146a l\u012bdzsvaru un amortiz\u0101ciju staig\u0101jot. Jo maz\u0101ks ir pac\u0113lums, jo liel\u0101ka slodze j\u0101iztur m\u016bsu kust\u012bbu apar\u0101tam \u2013 k\u0101j\u0101m, loc\u012btav\u0101m, mugurkaulam. Izteiktas plakan\u0101s p\u0113das sekas var b\u016bt s\u0101pes k\u0101j\u0101s, ce\u013cos, gurnos, krustos un mugur\u0101.
      Plakan\u0101s p\u0113das paz\u012bmes ir p\u0113das izm\u0113ra palielin\u0101\u0161an\u0101s gan platum\u0101, gan garum\u0101, apavu non\u0113s\u0101\u0161anas visas iek\u0161\u0113j\u0101s malas garum\u0101, s\u0101pes un nogurums p\u0113d\u0101s p\u0113c ilg\u0101kas pastaigas vai fiziskas slodzes.
      Ja konsult\u0101cijas laik\u0101 traumatalogs, ortop\u0113ds nekonstat\u0113 nopietnu deform\u0101ciju un cilv\u0113kam nav s\u016bdz\u012bbu par bie\u017e\u0101m, trauc\u0113jo\u0161\u0101m s\u0101p\u0113m, p\u0113das  st\u0101vokli var uzlabot izv\u0113loties \u0113rtus un kvalitat\u012bvus apavus un stiprin\u0101t p\u0113das saites un muskulat\u016bru, veicot specifiskus fizioterapijas vingrojumus.
      Plakano p\u0113du var \u0101rst\u0113t ar\u012b \u0137irur\u0123iski, implant\u0113jot starp p\u0113das kauliem \u012bpa\u0161u skr\u016bvi, kas turpm\u0101k nodro\u0161ina p\u0113das velves pareizu izliekumu. P\u0113das kaulu oper\u0101cijas galvenais indikators ir s\u0101pes un p\u0101rvieto\u0161an\u0101s trauc\u0113jumi, nevis est\u0113tiski apsv\u0113rumi.<\/p>\n\n<\/div><\/details><\/div>\n\n

      Ieaugo\u0161i k\u0101ju nagi<\/strong>\u00a0<\/span><\/summary>
      \n\n

      Ieaugo\u0161i k\u0101ju nagi<\/strong> ir izplat\u012bta probl\u0113ma \u2013 nagu mal\u0101m ieaugot m\u012bkstajos audos. Tas rada s\u0101pes, aps\u0101rtumu, t\u016bsku un iekaisumu. \u0160\u012b probl\u0113ma bie\u017e\u0101k skar k\u0101jas \u012bk\u0161\u0137a nagu. K\u0101ju nagu ieaug\u0161anu veicina apavu valk\u0101\u0161ana ar \u0161auriem purngaliem, p\u0101r\u0101k \u012bsu nagu grie\u0161ana, izgrie\u017eot st\u016br\u012b\u0161us, naga trauma.
      Iekaisums, kas veidojas k\u0101ju nagiem ieaugot m\u012bkstajos audos, var izrais\u012bt iekaisumu \u012bk\u0161\u0137a kaul\u0101 un izv\u0113rsties nopietn\u0101 kaula infekcij\u0101.
      Lai mazin\u0101tu ieaugu\u0161u k\u0101ju nagu rad\u012bt\u0101s ne\u0113rt\u012bbas traumatologs, ortop\u0113ds var atbr\u012bvot ieaugu\u0161\u0101 naga da\u013cu, ievietojot starp nagu un \u0101du nelielu \u0161inu. \u0160\u0101di fiks\u0113ts nags pak\u0101peniski var main\u012bt aug\u0161anas virzienu, vairs neieaugot m\u012bkstajos audos. Lai risin\u0101tu nagu ieaug\u0161anu, da\u017ek\u0101rt nepiecie\u0161ama da\u013c\u0113ja vai piln\u012bga k\u0101jas naga \u0137irur\u0123iska no\u0146em\u0161ana.<\/p>\n\n<\/div><\/details><\/div>","protected":false},"featured_media":0,"template":"","meta_box":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/orto.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/specializacijas\/2323"}],"collection":[{"href":"https:\/\/orto.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/specializacijas"}],"about":[{"href":"https:\/\/orto.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/types\/specializacijas"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/orto.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=2323"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}