Saruna, kas atbruņo ar atklātību. Lai kas ir piedzīvots bērnībā un dzīvē, lielā mērā tikai mēs katrs pats varam izveidot sevi par  Cilvēku. Intervija atklāj, ko Artim Gulbim nozīmē spēks, kas ir vērtības kurām viņš ļoti tic, kā arī mazliet iezīmē cenu, kas jāmaksā par būšanu tik spēcīgam.

“Esmu pārāk ilgi šeit dzīvojis – man šogad paliks 50 gadu -, un nav bijusi neviena sekunde, kad es būtu pārsteigts par Krievijas negatīvo rīcību.”

xxx

“Es savus bērnus gribēju audzināt pilnīgi pretēji tam, kā audzināja mans tēvs. Sapratu – nezinu, kā bērnus audzina, bet darīšu pilnīgi pretēji, jo tēvs par mani nelikās ne zinis, neko nedarīja manā labā, kad biju maziņš.

Piedot – līdz galam laikam nepiedevu. Viņš nomainīja tik daudz sievu – kopā četras. Visas attiecības izjuka. Arī šajā ziņā es rīkojos pretēji, jo zināju, ka tā jādara. Tāpēc man ir tikai viena sieva, un visi bērni ir mūsu kopīgie.”

xxx

“Pretējā gadījumā man jādomā par to, kāds ir mans dzīves mērķis, ja es nestrādāju. Ja nedari, dzīvei pazūd jēga. Tāpēc es eju zemessardzē, mēģinu ar darbu un citām aktivitātēm aizpildīt laika sprīžus, kad man nāk prātā dažādas muļķīgas domas. Lai es visu laiku būtu noguris. Tad es izguļos un atkal esmu uzlādēts.”

Sarunu lasiet jaunajā žurnāla Una numurā.