Visas artrīta jeb reimatiskās saslimšanas iedala četrās lielās grupās:
Deģeneratīvais artrīts
Cilvēka dabīgais novecošanas process var ietekmēt arī locītavas un to veselību, radot nodilumu, sāpes un iekaisuma procesu kaulu galos. Riska grupā ir cilvēki ar lieko svaru, locītavu traumu, iedzimtību un vecumu.
Osteoartrīts ir biežākā deģeneratīvā artrīta forma.
Artrīts kā autoimūnās sistēmas patoloģiska reakcija
Cilvēka imūnās sistēmas uzdevums ir visām organisma sistēmām nodrošinātu aizsardzību, piemēram, iznīcināt infekcijas izraisītāju. Autoimūnas slimības gadījumā organismā zūd tolerance pret saviem antigēniem. Organismā sākas antivielu un/vai T limfocītu veidošanās pret paša organisma normāliem antigēniem.
Artrīts, kas attīstās citas infekcijas slimības rezultātā
Infekciozā artrīta gadījumā, artrīts ir citas slimības izraisītas sekas. Infekciozo artrītu izraisa mikroorganismi, baktērijas un sēnītes, piemēram, tuberkulozes, salmonella, Laima slimības, dizentērijas, seksuāli transmisīvo slimību izraisītāji, C hepatīts.
Patoloģiskas vielmaiņas izraisīts artrīts
Podagra ir šo reimatoīdo saslimšanu grupas slimība. Podagra atšķiras no citām artrīta formām – tā rodas nepareizas vielmaiņas procesu rezultātā, asinīs uzkrājoties urīnskābei, kas savukārt adatveidīgu kristālu veidā var nogulsnēties audos un locītavās. Sāļu kristālu klātbūtne kairina audus, rada iekaisumu, spēcīgas, pēkšņas sāpes un pietūkumu. Slimība biežāk skar kāju īkšķus, roku pirkstu pamatnes un ceļa locītavas.
Nereti cilvēkiem vienlaikus var slimot ar vairākām artrīta saslimšanām, tādēļ ārstēšanai jābūt kompleksai, secīgai un pamatotai.
Izplatītākās artrīta jeb reimatiskās saslimšanas
Reimatoīdais artrīts
Reimatoīdais artrīts ir autoimūna saslimšana, kuras iemesli nav pilnībā skaidri. Reimatoīdā artrīta gadījumā organismā antivielas tiek izstrādātas pret locītavu sinoviālo apvalku, iznīcina locītavas struktūru, izraisot neatgriezenisku skrimšļa un locītavas bojājumu, kā arī kaula eroziju.
Bez locītavu bojājuma reimatoīdā artrīta pacientiem var attīstīties zemādas mezgliņi, palielināties limfmezgli, izveidoties sirds bojājumi (miokardīts, endokardīts). Var veidoties arī asinsvadu iekaisumi (vaskulīti), endokrīnās sistēmas novirzes, acu bojājumi (irīts vai iridociklīts) un citi orgānu bojājumi.
Reaktīvais artrīts
Reaktīvā artrīta gadījumā, artrīts ir citas slimības izraisītas sekas. Reaktīvo artrītu izraisa mikroorganismi, baktērijas un sēnītes, piemēram, tuberkulozes, salmonella, Laima slimības, dizentērijas, seksuāli transmisīvo slimību izraisītāji, C hepatīts vai iekaisuma process ķermenī –uroģenitālajā traktā vai zarnās. Slimība parasti skar ceļu locītavas, potītes un pēdas. Tāpat iekaisuma process var skart acis un muti, kā arī radīt izsitumus uz ādas. Laicīgi uzsākot pamatslimības ārstēšanu, var pasargāt locītavas no hroniska artrīta attīstības.
Psoriātiskais artrīts
Aptuveni 10% - 30% psoriāzes slimnieku attīstās psoriātiskais artrīts, kas rada locītavu iekaisumu. Atsevišķos gadījumos iesākumā attīstās psoriātiskais artrīts un tikai vēlāk – psoriāze. Psoriātiskais artrīts var skart jebkuras ķermeņa locītavas, ieskaitot pirkstus un mugurkaulu.
Ankilozējošais spondilīts
Hroniska, autoimūna locītavu iekaisuma slimība, kuru izraisa iekaisumu mugurkaulā. Raksturīgs iekaisums un deģeneratīvas pārmaiņas mugurkaulā, kas izraisa stīvumu. Iekaisumam ir progresējoša gaita ar remisijas (miera) un uzliesmojuma periodiem, kas gala rezultātā var izraisīt izteiktu ankiložu, jeb saaugumu izveidošanos. Slimības iemesli joprojām nav precīzi zināmi, tomēr liela nozīme ir iedzimtībai.
Fibromialģija
Plaši izplatīts hronisku sāpju stāvoklis. Fibromialģija ir muskuloskeletālas smeldzošas sāpes ar gandrīz 20 noteiktiem sāpju punktiem. Sāpju cēloņi nav pilnībā izprasti. Fibromiaļģija 9 reizes biežāk sastopama sievietēm, nekā vīriešiem.
Juvelīnais idiopātiskais artrīts
Juvelīnais idiopātiskais artrīts ir hroniska saslimšana, kurai raksturīgs pastāvīgs locītavu iekaisums. Tipiskas locītavu iekaisuma pazīmes ir sāpes, pietūkums un kustību ierobežojums. „Idiopātisks” nozīmē, ka slimības cēlonis nav zināms un „juvenīls” šajā gadījumā – simptomi parādās pirms 16 gadu vecuma.
Slimības rezultātā sinoviālā membrāna, kas aptver locītavu un parasti ir ļoti plāna, kļūst daudz biezāka un tajā nonāk iekaisuma šūnas, kamēr locītavas šķidruma daudzums palielinās. Tas izraisa pietūkumu, sāpes un kustību ierobežojumu. Raksturīga locītavas iekaisuma pazīme ir tās stīvums pēc ilgākas atpūtas, tāpēc tas īpaši ir izteikts no rītiem (rīta stīvums). Juvelīnam idiopātiskam artrītam atkarībā no tā pazīmēm izšķir vairākas formas.
Osteoartrīts
Osteoartrīta gadījumā iekaisumā iesaistās locītavu kapsula, locītavu kaulu virsmas un locītavu saites. Iekaisuma procesa rezultātā notiek locītavu skrimšļa slāņa nodilšana. Šī slimība ir biežākā hroniskā locītavu slimība pasaulē, kas skar aptuveni 150 miljonu pasaules iedzīvotāju. Visi artrītu veidi rada iekaisumu locītavās. Osteoartrīts skar daudzus cilvēkus novecošanas procesā, tomēr arī jauni cilvēki ir pakļauti saslimšanas riskam.
Podagras artrīts
Podagra ir vielmaiņas saslimšana, kas saistīta ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā sīku kristālu veidā. Tie izgulsnējas galvenokārt locītavās, skrimšļu, nieru audos, zemādā un citur. Šis process var noritēt bez jebkādām jūtamām ārējām pazīmēm. Simptomi locītavas sāpju, jūtīguma, apsārtuma un tūskas veidā var parādīties pēkšņi. Tos var izraisīt infekcija, locītavas trauma, operācija, pārmērīga alkohola lietošana vai ar purīnu (ķīmiska viela) bagātas pārtikas lietošana ( smadzeņu, aknu, sardīņu, anšovu, pupu utml.) Podagra visbiežāk skar kājas īkšķa locītavu, retāk – papēdi, pēdas, plaukstas vai elkoņa locītavu.
Reimatiskā polimialģija
Reimatiskā polimialģija ir hroniska, epizodiska lielo artēriju iekaisuma slimība – viena no biežāk sastopamajām artrīta formām cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma sasniegšanas. Izpaužas ar sāpēm gurnu un plecu joslās, rīta stīvumu. Slimniekiem var būt nespecifiskas sūdzības par drudzi, svara zudumu, vārgumu. Parasti ir sāpes abu plecu un gūžu joslas muskuļos. Sāpju dēļ traucēts miegs.
Sistēmiskā sarkanā vilkēde
Sistēmiskā sarkanā vilkēde ir hroniska imūnsistēmas slimība, kad organisma aizsargspējas kļūdas pēc sāk uzbrukt paša organisma šūnām un audiem ar pārmērīgu antivielu daudzumu asinīs (autoimūna slimība), izraisot iekaisumu un bojājumu locītavās, muskuļos, nierēs un citos orgānos. Pacientiem raksturīgi sarkani tauriņveida izsitumi uz sejas.
Sklerodermija
Sklerodermija jeb sistēmiskā skleroze ir vispārēja saistaudu slimība, kurai raksturīga ādas sabiezēšanās un fibroze (šķiedrainums), kā arī specifisks iekšējo orgānu, galvenokārt sirds, plaušu, nieru un kuņģa zarnu trakta bojājums.