Nestabilitāte. Pēdas locītavas nestabilitāte, var liecināt par saišu bojājumu. Saišu bojājumu var izraisīt, piemēram, pēdas locītavas vai pēdas mežģījums. Nestabilitātei var pievienoties sāpes, jutīgums un tūska.
Sekas neārstētam potītes saišu bojājumam ir atkārtoti mežģījumi. Pēc atkārtotiem pēdas locītavas vai potītes mežģījumiem vat attīstīties hronika nestabilitāte. Katrs nākamais pēdas locītavas vai potītes mežģījums un saišu bojājums veicina nestabiltāti un atkārtota sastiepuma iespēju.
Sāpes pēdas locītavā var izraisīt dažādas saslimšanas un traumas. Būtiski ir precīzi diagnosticēt sāpju iemeslu, lai uzsāktu atbilstošu ārstēšanu. Ja sāpes sāk apgrūtināt vai ierobežot cilvēka ikdienas aktivitātes, nepieciešams meklēt traumatologa-otropēda palīdzību.
Stīvums. Stīvumu vai mazkustīgumu var izraisīt sastiepums, osteoartrīts vai sāpes papēdī (plantārais fascīts). Stīvums ir izteiktāks, kad pēc ilgāka miera stāvokļa jāuzsāk kustība. Parasti potītes vai pēdas stīvums ir pārejošs un mazinās, ja uzsākta atbilstoša ārstēšana.
Tūska. Tās iemesli var nebūt tieši saistīti ar potītes vai pēdas locītavas problēmām, bet gan, piemēram, sirdsdarbības vai asinscirkulācijas traucējumiem. Tomēr tūskas iemesls var būt arī reakcija uz pēdas vai potītes traumu, kā arī šķidruma veidošanās locītavā. Ir būtiski noskaidrot tūskas iemeslu, lai izvēlētos atbilstošu ārstēšanu.
Krakšķēšana. Kaulu locītavu krakšķēšana nav kaitīga. Tā neliecina neko sliktu par veselības stāvokli, ja vien krakšķus nepavada sāpes. Tomēr, ja ikreiz nokrakšķot kādai no pēdas locītavām, jūtamas sāpes, tas liecina par locītavas bojājumu, kuru nevajadzētu atstāt bez ievērības, cerot, ka pāries. Ja sāpes atkārtojas, ieteicams konsultēties ar traumatologu-ortopēdu, lai noskaidrotu sāpju iemeslu.
Nejūtīgums var liecināt par nervu iesprūšanu vai plašāku saslimšanu, piemēram, diabētu vai asinscirkulācijas traucējumiem. Pēdas vai potītes nejūtīgumu var izraisīt ilgstoša stāvēšana vai trauma. Ja nejūtīgums nepāriet, nepieciešams meklēt neirologa palīdzību.