Vai iespējams paredzēt un pasargāt sevi no sporta traumām?

Jēkabs Grinbergs

Sāpes, kas radušās sportojot, ja vien tās nav pārāk traucējošas, mēs nereti cenšamies ignorēt, pieņemot, ka tā ir daļa no fizisku aktivitāšu īstenošanas. Realitātē sāpes bieži vien rodas tādēļ, ka, paši to neapzinādamies, kustamies nepareizi. Profesionāliem sportistiem biomehāniski neatbilstošas kustības draud ar traumām un sportisku rezultātu neuzlabošanos par spīti ļoti intensīviem treniņiem. Cilvēkam, kuram sports nav darbs, mazliet mazākā mērā, bet nākas piedzīvot ko līdzīgu.

“Piecu gadu laikā, kopš veicu cilvēku kustību testus, esmu saticis vien dažus, kuru kustības ideāli atbilst cilvēka biomehānikas pamatprincipiem,” saka Jēkabs Grinbergs diplomēts sporta diagnostikas speciālists, kurš nesen ieviesis ORTO Klīnikas pakalpojumu lokā jaunu – cilvēku kustību kvalitātes fundamentālo testēšanu. “Dažādās sabiedrības jomās ir aktuāla diskusija par to, cik neefektīvi ir darboties ar sekām. Daudz būtiskāk ir meklēt cēloņus un novērst tos,” saka Jēkabs Grinbergs. Sistēma, ko viņš pēc daudziem sporta zinātnes studiju gadiem Amerikā un Spānijā atvedis uz Latviju, veiksmīgi tiek praktizēta rūpējoties par Amerikas un Eiropas augstākā līmeņa sportistiem. Tās mērķis ir, vērtējot cilvēka kustību kvalitāti, piefiksēt disfunkcionālas kustības, koriģēt tās un secīgi attīstīt cilvēka spēka, dinamikas, izturības un citas sportā ļoti nozīmīgas kvalitātes.

Sporta trauma = nejaušība?

Viens no sistēmas aizsācējiem fizioterapeits, fiziskās sagatavotības treneris Grejs Kuks (Gray Cook) deviņdesmito gadu nogalē atceļā no nopietnu trumu guvuša sportista, uzdeva sev jautājumu: “Vai bija kas tāds ko varējām darīt, lai novērstu šo traumu pirms tā notika?”

Jēkabs Grinbergs novērojis, ka Latvijas sporta treneri joprojām rausta plecus un necenšas meklēt iemeslus savu sportistu gūtajām traumās. Latvijā to arvien vēl labprāt uzskata par nejaušību.

Cilvēka kustību īpatnības ir tieši saistītas ar centrālo nervu sistēmu. Iemācot pareizu kustību, tā pakāpeniski nostiprinās un kļūst tik pat automātiska, kā līdz šim – disfunkcionālā.

 “Nav iespējams pilnībā pasargāt cilvēku no traumēšanās varbūtības, bet varam veikt testus un laicīgi ieviest nepieciešamās korekcijas, lai samazinātu traumu risku līdz minimumam. Piemēram, pētījumu dati par vienu no klasiskākajām sportistu traumām – priekšējo krustenisko saišu plīsumu - liecina, ka 70 – 72% gadījumu saites tiek sarautas cilvēka paša biomehāniski nepareizas kustības dēļ. Šādu traumu iespēju var ierobežot, rūpīgi analizējot cilvēka kustības, meklējot disfunkcijas un iemācot kustēties pareizi,” saka Jēkabs Grinbergs.

Kā mēs apgūstam disfunkcionālas kustības

Maza bērna vecumā kustību amplitūda veselam mazulim ir ideāla. Vēlāk augot mēs visi sākam “specializēties” kādās specifiskās kustībās – daudz un nepareizi sēžot, nesot smagu mugursomu vai iesaistoties sportā, kas tūkstošiem reižu prasa atkārtot vienu un to pašu sportam noderīgo kustību. Daļa muskuļu iemācās uzņemties lielāku slodzi, citi kļūst mazaktīvi. Tas savukārt ietekmē kustību kvalitāti. Mēs bieži vien kompensējam vai aizstājam kustībai biomehāniski paredzēto muskuļu ķēdi, ar tiem muskuļiem, kuri ir stiprāki un kurus mūsu centrālā nervu sistēma ir iemācījusies izmantot vislabāk, taču nav vēlami, lai nodrošinātu drošu kustību. “Šādi kustoties – īpaši, ja tas notiek strauji un dinamiski, mēs esam pakļauti augstākam traumu riskam, turklāt, ļoti iespējams, izjutīsim arī grūtības progresēt attiecīgā sporta iemaņās. Nepareizas kustības mūs ierobežo. Mēs nespējam savus resursus lietot, jo dotajā brīdī tie patiesībā mums nav pieejami,” saka Jēkabs Grinbergs.

Latvija ir par mazu, lai zaudētu savus potenciālos sportistus

Pieeja – meklēt potenciāli apdraudošas kustības un iemācīt ķermenim no jauna kustēties pareizi un efektīvi, aizsāk arī atšķirīgu vērtību aktualizāciju Latvijas sportā. “Daudzus gadus esam dzīvojuši saskaņā ar padomju sporta skolu un treneru filozofiju – visiem ir universāls treniņu plāns un no cilvēka ar smagu darbu iespējams panākt maksimālu rezultātu. “Pie mums ir spēkā loterijas princips – viens no tūkstoša “izdzīvos” un sasniegs lieliskus rezultātus, pārējie atkritīs pa ceļam. Bet mēs neesam Krievija – mums nav tūkstošiem sportistu, kuri var atkrist pa ceļam. Mums ir jāmaina domāšana, jo esam maza, kompakta valsts. Latvijā ir jārūpējas par to, kā katru vienu sportistu padarītu maksimāli efektīvu, palīdzot viņam tikt pie tā potenciāla un resursiem, kuri ir viņā,” saka Jēkabs Grinbergs.

Iespēja parūpēties un pārspēt sevi

Lai gan fundamentālo kustību kvalitātes tests izstrādāts, lai pasargātu sportistu veselību un attīstītu viņu spējas, tomēr tā ir piemērota visiem, kuri iemīļojuši sportu kā savas dzīves neatņemamu sastāvdaļu, jo rada priekšnoteikumus, lai pasaudzētu sevi no nevajadzīgām sāpēm un potenciāliem savainojumiem un var palīdzēt sasniegt iemīļotajā nodarbē labākus rezultātus.

 

Par Fundamentālo kustību kvalitātes testu ORTO Klīnikā

 

Fundamentālo kustību kvalitātes testu cena – 75 Euro

To var veikt ORTO Klīnikas Āgenskalna filiālē, pierakstoties uz konsultāciju pie sporta diagnostikas speciālista

Testēšana un rezultātu analīze aizņem -  1.5h

Ja nepieciešams uzlabot noteiktu kustību kvalitāti, tiek izstrādāts individuāls treniņu plāns, ko var veikt gan mājās, gan fizioterapijas zālē kopā ar speciālistu

Vingrojumus paredzēts veikt noteiktu laiku, pēc kura testē sasniegto rezultātu efektivitāti