Plīsis menisks – jāoperē?

meniski

Siltie gada mēneši ir laiks, kad ar jaunu entuziasmu metoties dārza darbos un sportā, nereti atklājam, ka nepatīkamas sajūtas ceļu locītavās, entuziasmu ierobežo un vienlaikus liek aizdomāties – vai viss ar ceļiem kārtībā. Biežākais iemesls problēmām ceļu locītavās ir menisku bojājumi. Nosaukums īpaši sportistu traumu kontekstā izskan bieži, bet, kad un vai šī diagnoze jāsāk piemērot savai situācijai?

KONSULTĒ – Vitolds Jurkevičs ORTO Klīnikas traumatologs, ortopēds

Meniski nav evolūcijas ceļā saglabājies pārpratums, kas, ja reiz bojāti, jāizņem, kā to darīja pirms simts gadiem. Tieši otrādi – mūsdienās traumatologi, ortopēdi ļoti saudzīgi pret tiem izturas – šujot un nogriežot traumas rezultātā atrautus gabaliņus vien tad, ja tas patiesi nepieciešams. Ja nav līdzējusi ne fizioterapija, stiprinot dažādas kājas muskuļu grupas, lai nepakļautu meniskus nevajadzīgām pārslodzēm, ne pretiekaisuma un pretsāpju zāles, celis ilgstoši sāp, kustībā mēdz bloķēties un pampst, tad operācija ir risinājums.

 

Kam mums meniski?

Meniski katrā celī ir divi – pa vienam ceļa locītavas priekšpusē un aizmugurē. Zinātnieki joprojām pēta šos mēnesveida ķermeņus, meklējot to daudžšķautņaino nozīmi mūsu kustību mehānismā. Bet viena no būtiskām menisku funkcijām ir amortizācijas nodrošināšana starp masīvajiem augšstilba un apakšstilba kauliem. Nereti ir dzirdēts par tādu kaulu virsmas postošu slimību kā artroze – tad, lūk, veseli meniski ir tie, kas sargā kaulu virsmas un attālina šādas sāpīgas slimības iespēju.

 

Meniski plīst asu, strauju, neveiklu kustību dēļ

Menisku bojājumi rodas divos principiāli atšķirīgos veidos. Pirmais bojājumu veids parasti raksturīgs samērā jauniem, fiziski aktīviem cilvēkiem, kuri straujā, asā kustībā vienlaikus pagriežot celi, piemēram, spēlējot futbolu, šādi gūst traumu. Lai arī meniski plastiski seko līdzi ceļa locītavas kustībām, tomēr ātrums un spēks, var radīt aizķeršanos, saspiež un paraujot mēnesveidīgos skrimšļus starp pretējos virzienos kustošiem kājas kauliem. Šis mirklis parasti saistīts ar spējām sāpēm, kam seko pietūkums, grūtības celi kustināt. Nereti šie simptomi pēc nedēļas – divām pāriet. Ceļa locītava ir ērta staigāšanai, vienīgi mēdz pampt un radīt neērtības pie lielākas fiziskas slodzes. Ar šādu pieredzi parasti saskaras cilvēki, kuriem menisks ir ieplīsis.

Pēkšņas asas sāpes kustībā un sajūta, ka celi nav iespējams iztaisnot, kas nepāriet ne divu nedēļu laikā, ne arī pēc daudziem mēnešiem, raksturīgas tiem, kuriem traumas rezultāta kauli atrāvuši meniskam gabaliņu. Atrautās daļiņas kustība arī rada visas nepatīkamās sajūtas.

Ja meniska plīsums ir traucējošs, bet nekādu papildus apdraudējumu ceļa locītavai nerada, tad atplīsis gabaliņš ne vien rada ievērojamas sāpes un neērtību ikdienā, bet arī pakāpeniski veicina ceļa locītavas nodilumu, kura rezultātā sākas artroze. Lai novērstu bojājumus ceļa locītavā, atplīsušie gabaliņi no ceļa locītavas jāizņem ķirurģiski.

 

Novecojam kopā

Otra cilvēku grupa, kuriem plīst meniski, ir vecumā pēc 50 gadiem, kad visās orgānu sistēmas rit novecošanās process. Arī meniskiem raksturīgi ar laiku kļūt sausākiem, neelastīgākiem un ieplīst, nevis no lielas aktīvas slodzes, bet visikdienišķākajā situācijā, piemēram, pietupstoties, lai paceltu nokritušu priekšmetu. Arī šādi bojāts menisks var vienkārši ieplīst, neradot īpašas sūdzības, bet tam var arī noplīst gabaliņš – radot gan sāpes, gan bloķēšanās sajūtu un ar laiku vēl nodarot papildus bojājumu locītavai.

 

Bojājumu diagnosticē – magnētiskajā rezoansē

Pieļaujot meniska plīsuma iespēju, traumatologi, ortopēdi iesaka meklēt viņu palīdzību, ja nepatīkami simptomi mājas apstākļos nepāriet divu nedēļu laikā. Protams, ja gūta nopietna trauma un sāpes ir asas, ārsta palīdzība jāmeklē nekavējoties.

Lai saprastu, vai pie vainas ir meniska plīsums, ārsts uzklausīs apstākļus, kādos gūta trauma, gan iztaustīs ceļa locītavu. Tomēr, lai uzstādītu nekļūdīgu diagnozi, nepieciešams veikt magnētisko rezonansi, jo tikai tā parāda ceļa locītavas mīksto un stingro dziļo audu, tai skaitā skrimšļu un menisku - stāvokli. Dažkārt papildus tiek veikts arī rentgens, lai izvērētu kaulu stāvokli.

 

Kā meniskus operē?

Vairumā gadījumu ar menisku plīsumu var iemācīties sadzīvot īpaši, ja regulāri trenē kājas muskuļus, kas savukārt nodrošina ceļa locītavas stabilitāti. Tomēr, ja kopā ar ārstu nonākat pie slēdziena, ka nepieciešama operācija, to veic no pašreiz medicīnā saudzīgākajiem veidiem – atroskopiski.

Meniski ceļa locītavā atrodas noslēgtā ceļa locītavas kapsulā. Ja agrāk veica vaļējus griezumus, uzšķēržot kapsulu, tad pašreiz ceļa locītavā pa maziem centimetru platiem griezumiem ievada ķirurģiskus instrumentus un kameru, un operācija notiek ķirurgam rūpīgi vērojot ekrānā ceļa locītavas iekšējo telpu lielā palielinājumā. Ieplīsušus meniskus šuj, norautus meniska gabaliņus – izgriež. Pasaulē ir neskaitāmi meklējumi radīt meniska implantu, bet viss līdz šim tapušais rada vairāk problēmu, nekā kļūst par labu risinājumu.

Lai arī trauma, kuras laikā meniskam norauj gabaliņus, ir sāpīgāka un nopietnāka, tomēr kad operācijas ietvaros, atplīsušos gabaliņus izņem, atlabšanas process ir salīdzinoši ātrs. Cilvēks jau operācijas vakarā dodas mājup savām kājām bez īpaša apgrūtinājuma. Ar neaktīvu sportu, piemēram, nodarbības trenažieru zālē, var atsākt jau desmitajā dienā pēc operācijas. Skriet vai peldēt – trīs mēnešus pēc operācijas.

Ar “tikai” ieplīsušu menisku var šķietami labāk sadzīvot, tomēr, izšķiroties par operāciju, jārēķinās, ka atlabšanas process būs ilgāks. Kādu laiku pat var nākties pārvietoties ar kruķiem. Savukārt par aktīvu sportu var domāt vien aptuveni pusgadu pēc operācijas.

 

Profilakse menisku veselībai

Traumatologi, ortopēdi iedrošina, ka līdzīgi kā no citu traumu varbūtības, arī no meniska plīsumiem varam sevi pasargāt. Efektīvākais veids, kā to darīt ir fiziski aktīvs un kustīgs dzīvesveids. Izvēloties tādu dzīvot:

• regulāri trenējiet un stipriniet augšstilba muskuļus;

• pirms treniņiem - iesildieties;

• veiciet stiepšanas vingrojumus, lai saglabātu locītavu elastību;

• nepārslogojiet ķermeni– plānojiet intervālus starp treniņiem;

• nepalieliniet strauji treniņa slodzi vai ilgumu;

• izvēlieties labus, atbalstu dodošus apavus treniņiem un ikdienai.