Ārā joprojām mūs priecē sniegs un sals — slēpojam, slidojam, dodamies garās pastaigās.

Taču līdz ar ziemas priekiem pieaug arī kritienu un traumu skaits.

Kā saprast — mežģījums, saišu plīsums vai lūzums? Kad pietiek ar ortozi, bet kad nepieciešama operācija? Un vai tiešām ģipsim jābūt neērtam?

Visbiežāk ziemā cieš ceļi, potītes un plaukstas.

Pirmais pēc traumas — imobilizācija un aukstums.

Bez izmeklējumiem precīzu traumas veidu noteikt nav iespējams.

Traumatiskākais ziemas sporta veids? Kalnu slēpošana.

ORTO Klīnikas traumatologs, ortopēds dr. Andrejs Peredistijs atbild uz 7 būtiskiem jautājumiem par ziemas traumām, ārstēšanas metodēm un pareizu rīcību pēc negadījuma. 👉 Izlasi rakstu un uzzini, kā rīkoties pareizi, lai trauma neatstātu sekas uz ilgu laiku.

Raksta autore: Lauma Lūse-Kreicberga

kura šobrīd atrodas olimpiskajā ciematā kā Starptautiskās Kamaniņbraukšanas federācijas
galvenā medicīnas pārstāve.

Kā uzsver daktere: “Atbildība ir liela, adrenalīns augsts, tomēr Ziemas olimpisko spēļu pozitīvā atmosfēra un Kortīnas dabas skaistums sniedz ļoti daudz iedvesmas un pozitīvu emociju.” 💙

“Darbs olimpiskajā vidē nozīmē nepārtrauktu gatavību jebkurai situācijai.
Mans uzdevums ir pārliecināties, ka drošības sistēma strādā precīzi – lai katrs sportists var koncentrēties savam startam, zinot, ka medicīniskais nodrošinājums ir uzticams un savlaicīgs,” uzsver ārste.

Dr. Cīrule-Liseka ir atbildīga par visu ar medicīnu saistīto drošības sistēmu sacensību norises laikā – sākot no sportistu drošības uzraudzības trasē līdz rīcības koordinēšanai traumu gadījumos. Viņas pienākumos ietilpst gan medicīnisko protokolu ievērošanas kontrole, gan operatīvās loģistikas nodrošināšana, lai sportistiem nepieciešamā palīdzība tiktu sniegta maksimāli ātri un atbilstoši situācijai.

Lielāko daļu laika Dr. Cīrule-Liseka pavada trases kontroles tornī, no kura ar vairāku kameru palīdzību iespējams nepārtraukti uzraudzīt visu trases garumu. Medicīnisko palīdzību nodrošina pieci medicīnas punkti, no kuriem incidenta gadījumā nekavējoties reaģē notikuma vietai tuvākais.

Ārste ir klātesoša sportistiem gan treniņu laikā, gan sacensību startos.

Runājot par aizkulišu organizatorisko darbu šajās Ziemas olimpiskajās spēlēs, daktere norāda – lai gan atsevišķi procesi vienmēr ir pilnveidojami, Itālijas medicīniskā nodrošinājuma līmenis ir ļoti augsts un sportisti atrodas drošās, profesionālās rokās.

Lepojamies ar savējiem Olimpiādē 💙🇱🇻

💥 Par to, kā atpazīt kaulu lūzumu, kā rīkoties pirmajās minūtēs pēc traumas un cik ilgs ir dzīšanas ceļš, stāsta
ORTO klīnikas traumatologs, ortopēds
Dr. Andrejs Finogejevs.

Rakstā uzzināsiet:
• kā rīkoties, ja ir aizdomas par lūzumu;
• kā lūzumi saistīti ar vecumu;
• kad nepieciešama operācija un kad – nē;
• ko darīt ribu lūzuma gadījumā;
• cik ilgi dzīst kauli un kā sevi pasargāt no traumām.

Lasiet Antras Krastiņas sagatavoto rakstu žurnāla Praktiskais Latvietis februāra numurā (2026).

Slidenas ietves un nepiemēroti apavi bieži beidzas ar kritienu — un tieši tad visvairāk cieš plauksta un plaukstas locītava.

Par biežākajām ziemas traumām un to ārstēšanu žurnālā “Ārsts.lv” raksta ORTO klīnikas traumatologs, ortopēds, plaukstas un plaukstas locītavas speciālists Mārtiņš Tēcis.

Rakstā uzzināsiet:
– kuras struktūras traumējas visbiežāk,
– kā atšķirt “parastu sastiepumu” no nopietnas traumas,
– kādi ir brīdinājuma signāli, kurus nevajadzētu ignorēt,
– kādi izmeklējumi palīdz laikus noteikt diagnozi.

🖐️ Savlaicīga rīcība bieži nozīmē ātrāku atgriešanos ikdienas dzīvē — un mazāku risku ilgtermiņa sekām.

#orto #ortoklīnika #trauma #martinstecis #plauksta