Šengrēna sindroms (reti pieminēts un simptomu dēļ bieži jaukts ar citām saslimšanām) nekļūdīgi ir diagnosticējams ORTO Klīnikā, Reimatoloģijas nodaļā. Šim nolūkam ieviests papildus izmeklējums – biopsija, kas tiek ņemta no pacienta siekalu dziedzeriem. Iespēja ņemt siekalu dziedzera paraugu uz vietas reimatologa kabinetā ORTO Klīnikā atvieglo pacienta dzīvi – samazinot medicīnas iestāžu un speciālistu loku, pie kuriem jāvēršas pēc palīdzības.

Šengrēna sindroms ir autoimūna saslimšana, kuras rezultāta ķermenis sāk postīt pats sevi. Šengrēna sindroms skar dziedzerus – pamatā asaru un siekalu, radot sausuma, dedzināšanas sajutu, grūtības rīt, runāt, sajūtu, ka acīs būtu grauzoši svešķermeņi. Šīs saslimšanas raksturīgs pavadonis ir ilgstošs nogurums.

Slimību jauc ar citām, jo tā nereti kombinējas un daudz spilgtāk izpaužas kā reimatoīda artrīta un sistēmiskās sarkanās vilkēdes simptomi ar sāpošām, pietūkušām locītavām un izsitumiem uz ādas. Tāpat tā var skart nervu, asinsvadu sistēmu, plaušas, nieres. Nereti simptomiem pievienojas arī sasus klepus, vagināls sausums, ādas sausums, neauglība. Biežāk slimība skar sievietes vecuma posmā pēc 40. Lai arī konkrēti gēni mūsos nosaka lielāku varbūtību saslimt, tomēr palaidējmehānisms Šengrēna sindromam parasti ir kāda infekcija – vīrusa vai baktēriju izraisīta. Nereti Šengrēna sindroms attīstās reimatoloģisko slimību pacientiem.

Dr. med. Anna Mihailova, ORTO Klīnikas reimatoloģe atzīst, ka bieži Šengrēna slimības pacienti pie reimatolga vēršas novēloti, kad slimība nodarījusi ievērojamu postījumu dziedzeriem. Diemžēl restaurēt dziedzeru darbību pilnībā nav iespējams. Uzsākot samēra agresīvu ārstēšanu, kuras mērķis ir līdzsvarot imūnsistēmu, Šengrēna slimību var apturēt stadijā, līdz kurai tā attīstījusies. “Ir pacienti, kuri ļoti nelabprāt piekrīt ārstēšanai, uzzinot, ka tā ir ļoti nopietna. Tad es atgādinu, ka neārstēts Šengrēna sindroms nereti kļūst par iemelsu asinsvēzim,” slimību raksturo Anna Mihailova.

Ārste mierina, ka nebūt ne visām sievietēm pēc 40, kurām pastiprināti gribas dzert ūdeni, grauž acis pēc daudzām stundām pie datora ekrāna un kuras jūtas nogurušas, jāmeklē reimatologa palīdzība. Tomēr, ja ir šai sausuma sajūtai, spēku izsīkumam pievienojas locītavu sāpes vai neizprotami izsitumi, ir vērts veikt asinsanalīzi, lai noteiktu vai nav izmainīti imunoloģiskie rādītāji. Ja tie uzrādās, tad gan ir vērts pieteikties uz vizīti pie reimatologa.

Lai diagnosticētu Šengrēna sindromu, dažkārt pietiek ar reimatolga apskati, simptomu, analīžu rezultātiem un ultrasonogrāfiski veiktu siekalu dziedzeri izpēti. Tomēr, ja šādi iegūtie dati ir neviennozīmīgi, bet ārstam joprojām saglabājas aizdomas par Šengrēna sindromu, jāveic siekalu dziedzeru biopsija.

Anna Mihailova biopsijas metodi praktizē, lai vispusīgi un operatīvi varētu palīdzēt saviem pacientiem. Viņa precizē, ka šī procedūra aizņem aptuveni 30 minūtes. Pacients saņem anestēziju, tiek veikts grieziens zem mēles, paņemti audu paraugi no siekalu dziedzeriem un brūcei uzliktas divas šuves. Dažas dienas pēc procedūras parauga ņemšanas vieta būs jutīga, tomēr ārste norāda, ka tas patiesi ir paciešams sīkums, salīdzinot ar iespēju diagnosticēt slimību un apturēt tās postošo gaitu.