Hialuronskābes injekcija, ko dēvē arī par “šķidro implantu”, jo bojātos audus locītavā pārklāj ar sargājošu plēvīti, kas līdzinās sinoviālajam šķidrumam locītavu kapsulās. Viela sargā skrimšļa audus un mazina kaulu galu berzi. Hialuronskābe bojātajā locītavā mazina sāpes, pietūkumu un stīvumu. Šī injekcija tiek lietota gadījumos, kad nesteroīdās pretiekaisuma zāles nedod rezultātus, vai cilvēkam pret tām ir nepanesība. Tās iedarbība parasti nav tūlītēja kā pēc hormonālo steroīdu injekcijām, toties - ilgāka – līdz pat pusgadam. Hialuronskābes injekcijas iedarbību var pilnībā novērot pēc piecām nedēļām.
Izšķir augstas un zemas viskozitātes hialuronskābes injekcijas. Augstas viskozitātes hialuronskābes injekcijas izteiktāk pilda amortizācijas funkciju un mazina sāpes. Savukārt zemas viskozitātes hialuronskābes injekcijas vairāk baro locītavu virsmas. Zemas viskozitātes hialuronskābes injekcijas var atkārtot trīs līdz piecas reizes – pa vienai nedēļā. Augstas viskozitātes injekcijas var atkārtot ne biežāk kā reizi pusgadā.
Hialuronskābe arī dabīgi atrodas locītavu jeb sinoviālajā šķidrumā, tomēr bojātā locītavā šīs vielas ir maz un tā nespēj veikt savus uzdevumus:
- apgādāt locītavu ar barības vielām;
- neitralizēt kustību radīto slodzi uz locītavu
- nodrošināt saudzīgu locītavu virsmu kustību, nekairinot vienai otru.
Hialuronskābes injekcijas veicamas tikai, kad locītavā izārstēts iekaisums. Pašreiz vislielāko efektu uzrādījušas injekcijas, kas veiktas ceļa locītavu skrimšļu deģeneratīvo procesu ārstēšanai.
Iespējamās blakusparādības. Atsevišķos gadījumos tūlīt pēc injekcijas jūtamas asas sāpes locītavā, tā var kļūt sārta un pietūkt. Šāda reakcija var būt gan pēc pirmās, gan otrās injekcijas. Parasti simptomi pāriet, ja locītavai uzliek vēsu kompresi. Sāpes injekcijas rezultātā var nepāriet pilnībā.