Kaula iekšpuse atgādina poraino šokolādi vai Eifeļa tornim līdzīgu konstrukciju, kas veidota no daudzām, mazām detaļām. Kad kaulam mūsu sagādātā slodze “šķiet” par lielu, vai ilgstošu, šīs mazās detaļas ieplīst, rodas iekaisuma process, kas izpaužas nepatīkamās, traucējošās sajūtās. Šīs tad arī ir pirmās stresa lūzuma pazīmes.
Neatkarīgi, vai esat ļoti labi trenēts un sportojat daudz, vai vienkārši izgājāt garākā pastaigā, nekā ierasts – stresa lūzums var notikt jebkuram. Savukārt mehānisms, kādēļ tas notiek, nav līdz galam izprasts. Vairums cilvēku, jūtot sāpes un diskomfortu, ļoti saudzīgi izturas pret jūtīgo vietu – tā mikroskopiskie plīsumi kaulā sadzīst paši no sevis. Citiem šī pieredze nav tik veiksmīga – sāpes neatstājas un agri vai vēlu noved ārsta kabinetā.
Kā diagnosticē stresa lūzumu? Kā to ārstē? Kuras ķermeņa daļas vairāk pakļautas šāda lūzuma iespējai? Vai stresa lūzums var rezultēties “īstā” kaula lūzumā? Vai ir zināma profilakse? Noskaidrojiet to, kā arī atbildes uz sešu cilvēku iesūtītajiem jautājumiem – jaunajā ORTO Talks podkāsta sērijā:
Citi ORTO Klīnikas podkāsti klausāmi Apple Podcast un Spotify, meklētājā ierakstot ORTO Talks