ORTO klīnikā Jūs varat saņemt visa veida risinājumus pleca un elkoņa problēmu gadījumā – piedzīvojot akūtu traumu, kā arī ilgstošus vai progresējošus traucējumus vai sāpes.
Ja sāk smelgt plecs, nereti iemeslus meklē mugurkaula problēmās, pat neaizdomājoties, ka cēlonis var slēpties pašā plecā – tā locītavā. Jauniem, fiziski aktīviem cilvēkiem šādas sūdzības rodas pārslodzes vai traumu rezultātā, tādēļ viņi biežāk apzinās saikni starp savu rīcību un sekām. Sāpju iemesls vecāka gada gājuma cilvēkiem var būt saistīts ar novecošanās procesu pašā locītavā. Lai to diagnosticētu un uzsāktu atbilstošu ārstēšanu, nepieciešama ortopēda, traumatologa konsultācija.
Sāpes pleca locītavā un pleca rajonā var būt sekas rotatoru manžetes plīsumam, iekaisumam locītavā, artrītam, “Sasaldētam plecam”, atdures sindromam kā arī traumām. Sāpes elkoņa locītavā var būt locītavas iekaisuma, reimatoloģiskas saslimšanas vai traumas sekas.
Pleca un elkoņa locītavu sāpju iemesli
Pleca locītavas artoze. Traumu, saslimšanu kā arī dabīgas novecošanās rezultātā cilvēkam var pakāpeniski iet bojā plecu kaulu locītava. Tiek bojāts skrimslis, kas locītavā sargā divu kaulu virsmas no tiešas saskares un berzes. Skrimslim nodilstot, kaulu tieša saskare un berzēšanās rada locītavas iekaisumu, sāpes un rezultātā arī kustību ierobežojumus.
Artroze ir neatgriezenisks process, tomēr to iespējams ierobežot vai palēnināt. Efektīvi artrozes ārstēšanai ir pretiekaisuma un pretsāpju medikamenti, kā arī fizikālā terapija –procedūras, kuru mērķis ir aktivizēt asinsriti ap bojāto kaulu. Konsultējoties ar traumatologu-otropēdu, ieteicams apgūt fizioterapijas vingrojumus, kuru regulāra atkārtošana ļauj saglabāt vai pat uzlabot esošo, slimās locītavas kustību apjomu.
Ja šādi ārstējot neizdodas mazināt sāpes un ir vērojami izteikti kustību ierobežojumi pleca locītavā, nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.
Pleca zonas mežģījumu biežākie iemesli ir trauma: sporta trauma, kritiens, autoavārija. Kā jebkuri mežģījumi, arī plecam tie ir ļoti sāpīgi.
Traumu gadījumā radušies mežģījumi parasti apvienojas ar plašākiem bojājumiem – plīsumiem vai lūzumiem. Tiem nepieciešama atsevišķa ārstēšana. Tādēļ pat, ja plecs pēc traumas, “nostājas vietā”, nepieciešams konsultēties ar traumatologu, ortopēdu. Jauniem cilvēkiem līdz 30 gadu vecumam, reiz pamežģot plecu, pastāv 80% liela atkārtota mežģījuma varbūtība. Tādēļ jauniem cilvēkiem ieteicams veikt operāciju ar mērķi atjaunot anatomisko līdzsvaru locītavā, lai nepieļautu mežģījuma atkārtošanos. Atkārtotu mežģījumu gadījumā tiek bojātas ne tikai locītavas saites, bet arī kauls. Rezultātā var attīstīties artroze.
“Sasaldēts” plecs ir neskaidra, bet pietiekami bieži sastopama slimība, kas skar pleca locītavu. Slimība var sākties pēkšņi vai attīstīties pakāpeniski ar sāpēm plecā, kas progresē, radot arī kustību ierobežojumus. “Sasaldēts” plecs izraisa rētaudu veidošanos pleca locītavas kapsulā.
Pasaulē joprojām nav atrasts slimības iemesls, tomēr ir novērota tās gaita. Slimība var ilgt līdz pat trim gadiem. Kad ar medikamentozas ārstēšanas palīdzību izdodas novērst sāpes, pacientam, konsultējoties ar traumatologu, otropēdu, vēlams apmeklēt fizioterapiju, lai atjaunotu kustības locītavā. Ieteicams risinājums gadījumos, kad medikamentoza un fizioterapeitiska ārstēšana nedod rezultātus, ir ķirurģiska iejaukšanās, atbrīvojot locītavu no rētaudiem – tā atjaunojot kustību amplitūdu un novēršot sāpju cēloni.
Rotatoru manšetes plīsumi. Pleca locītavas četrus muskuļus, kas fiksē pleca kaulu pleca locītavā un nodrošina kustību sauc par rotatoru manšeti. Šie četri muskuļi stiprinās pie lāpstiņas kaula, bet to cīpslas – pie augšdelma kaula lielā paugura. Šīs cīpslas mēdz plīst traumu rezultātā, kā arī nodilst cilvēkam novecojot. Cīpslu bojājuma gadījumā sāpes parasti ir izteiktākas naktī un jūtamas noteiktā vietā – augšdelmā, kur deltveida muskulis stiprinās pie plecu kaula (augšdelma augšējā trešdaļā). Ja plīsumi cīpslās ir nelieli, kustību ierobežojumi ir neizteikti un apgrūtinātas var būt tikai kustības, kas veiktas ļoti plašā amplitūdā.
Rotatoru manžetes iekaisumu gadījumā, problēma tiek ārstēta ar pretiekaisuma medikamentiem, fizioterapiju un hormonālo steroīdu injekcijām. Ja šāda ārstēšana nedod efektīvus rezultātus, tiek praktizēta ķirurģiska iejaukšanās –sašujot bojātās vietas, tā novēršot sāpes un atjaunojot kustību amplitūdu.
Rotatoru manšetes plīsumus ārstē ķirurģiski. Pretiekaisuma terapija plīsuma gadījumā tiek pielietota tikai simptomu (sāpju un iekaisuma) novēršanai.
Neārstējot rotatoru manžetes bojājumus, pastāv liela varbūtība, ka ar laiku problēma būs jārisina endoprotezējot pleca locītavu.
jārisina endoprotezējot pleca locītavu.
Pleca locītavas bursīts ir iekaisums, kas rodas pleca locītavas gļotsomiņā. Iekaisuma pazīmes ir sāpes, tūska, kustību ierobežojumi un sāpes veicot kustības. Iekaisumu izraisa pleca locītavas pārslodze, atkārtotas mikrotraumas vai atsevišķa pleca locītavas trauma, kā arī klasificējošie tendinīti, kuru rezultātā rotatoru manžetes cīpslā izgulsnējas kaļķa kristāli, veidojot dobumu vai dobumus un izraisot apkārtējo cīpslas audu iekaisumu.
Vairumā gadījumu bursīts pāriet, ja locītavu atslogo un vajadzības gadījumā lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Ja bursītu izraisījusi infekcija, nepieciešams antibiotiku kurss.
Pleca locītavas atdures sindroms. Regulāra, pilnas amplitūdas pleca locītavas pārslodze peldot, spēlējot beisbolu vai tenisu, mikrotraumas vai dabisks locītavas nodilums novecojot ir biežāk sastopamie pleca locītavas atdures sindroma iemesli. Sākotnējā stadijā jūtamas nelielas sāpes plecā, kas var būt vienlīdz jūtamas gan miera, gan kustību laikā, sāpes atstarojas no pleca lejup pa roku, pēkšņas, asas sāpes ceļot vai veicot satveršanas kustību. Sindromam progresējot, parādās sāpes naktī, vājums un kustību ierobežojumi, grūtības veikt rokas kustības aiz muguras – piemēram, aiztaisīt kleitas rāvējslēdzēju.
Pleca locītavas atdures sindroma ārstēšanai nepieciešams atslogot locītavu. Ieteicams lietot pretiekaisuma medikamentus un, konsultējoties ar traumatologu-otropēdu, apgūt un regulāri veikt fizioterapijas vingrojumus. Atsevišķos gadījumos, ja šādi neizdodas problēmu novērst, tiek piemērota ķirurģiska ārstēšana.
Laterālais epikondilīts jeb tenisa elkonis ir elkoņa ārējās daļas iekaisums vietā, kur pie kaula izauguma stiprinās vairāku muskuļu cīpslas. Šie muskuļi savieno plaukstu ar augšdelma kaulu. Muskuļu darbība nodrošina plaukstas kustības. Tenisa elkonis ir biežāk sastopamā elkoņa problēma, ko izraisa specifisks sasprindzinājums, pārslodze vai trauma. Tenisa elkonis izpaužas kā tūska un sāpes elkoņa ārējā malā, kas pastiprinās nodarbinot plaukstu, piemēram, sveicināšanās žests paspiežot otram roku, rada sāpes. Viens no biežākiem iemesliem epikondilīta attīstībā ir darbs pie datora.
Tenisa elkoņa ārstēšanai nepieciešams atslogot elkoņa locītavu. Ieteicams lietot pretiekaisuma medikamentus un, konsultējoties ar traumatologu-otropēdu, apmeklēt fizioterapiju. Atsevišķos gadījumos, ja šādi neizdodas problēmu novērst, tiek piemērota ķirurģiska iejaukšanās ar mērķi atjaunot vai atbrīvot skarto elkoņa cīpslu.
Operācijas laikā likvidē (rezicē) iekaisuma perēkli, kura aptuveno lokalizāciju nosaka jau pirms operācijas – veicot ultrasonogrāfiju. Pēcoperācijas periodā ilgstoši (līdz pat 8 nedēļām) jāievēro elkonim saudzīgs režīms. Arī darbs pie datora – jāierobežo.
Mediālais epikondilīts jeb golfera elkonis ir elkoņa iekšējās daļas iekaisums vietā, kur pie kaula izauguma stiprinās muskuļu cīpslas. Golfera elkonis rodas atkārtotu plaukstas saliekšanas kustību rezultātā pārslogojot plaukstas un pirkstu saliecējmuskuļus un to cīpslu stiprinājuma vietas, radot iekaisumu, pietūkumu un sāpes elkoņa locītavā.
Golfera elkoņa ārstēšanai nepieciešams atslogot elkoņa locītavu. Ieteicams lietot pretiekaisuma medikamentus un, konsultējoties ar traumatologu, otropēdu, apmeklēt fizioterapiju. Atsevišķos gadījumos, ja šādi neizdodas problēmu novērst, tiek piemērota ķirurģiska iejaukšanās ar mērķi atjaunot vai atbrīvot skartās cīpslas.
Operācijas laikā likvidē (rezicē) iekaisuma perēkli, kura aptuveno lokalizāciju nosaka jau pirms operācijas – veicot ultrasonogrāfiju. Pēcoperācijas periodā ilgstoši (līdz pat 8 nedēļām) jāievēro elkonim saudzīgs režīms. Arī darbs pie datora – jāierobežo.
Elkoņa locītavas atdures sindroms bieži rodas pēc traumas vai atkārtotām mikrotraumām, piemēram, sporta vingrotājiem. Pacientiem rodas kustību ierobežojums vienā vai vairākos virzienos (nevar iztaisnot vai saliekt), vai arī abos virzienos (nevar panākt pilnu kustību amplitūdu).
Elkoņa locītavas atdures sindroma ārstēšanai nepieciešams atslogot locītavu. Ieteicams lietot pretiekaisuma medikamentus un, konsultējoties ar traumatologu-otropēdu, apgūt un regulāri veikt fizioterapijas vingrojumus. Atsevišķos gadījumos, ja šādi neizdodas problēmu novērst, tiek piemērota ķirurģiska ārstēšana.
Elkoņa locītavas “pele”. Locītavā traumas vai saslimšanas rezultātālocītavas kapsulā nokļūst skrimšļa vai kaula gabals. Tas parasti rada bloķēšanās sajūtu un asas sāpes kustoties. Elkoņa locītavas “peli” ārstē ķirurģiski. Operācijas laikā izņem brīvi locītavā “peldošo” fragmentu
Elkoņa locītavas bursīts ir iekaisums, kas rodas pleca locītavasgļot somiņā. Iekaisums parasti izraisa sāpes, tūsku un retos gadījumos elkoņa kustību ierobežojumus. Bursīta iemesls var būt trauma, infekcija, artrīts, kā arī ilgstošs spiediens uz vienu vai abiem elkoņiem, piemēram, specifisku profesiju pārstāvjiem – skārdniekiem vai aukstuma/karstumu iekārtu montētājiem, kuriem daļa darba jāveic atspiežoties uz elkoņiem.
Vairumā gadījumu bursīts pāriet, ja locītavu atslogo un vajadzības gadījumā lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Ja bursītu izraisījusi infekcija, nepieciešams antibiotiku kurss.
Elkoņa locītavas artrīts ir iekaisuma process locītavā, kas izpaužas ar sāpēm un kustību ierobežojumu. Viens no izplatītākiem artrīta veidiem, kas skar elkoņa locītavu, ir reimatoīdais artrīts. Tāpat artrītu var izraisīt fizisks darbs, kas regulāri rada pārslodzi elkoņa locītavām un traumas.
Neķirurģiska artrīta ārstēšana paredz atslodzi sāpīgajai locītavai, pretsāpju medikamentu lietošanu, steroīdu injekcijas un fizikālu terapiju. Ja šādi ārstējot neizdodas mazināt sāpes un ir vērojami izteikti kustību ierobežojumi elkoņa locītavā, nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.
Neatliekama ķirurģiska ārstēšana nepieciešama strutainā artrīta (artrīts, kuram par iemeslu ir infekcija – mikrobs) gadījumā. Infekciozo artrītu var veicināt , piemēram, cukura diabēts; arī regulāra steroīdu lietošana (parasti cilvēkiem ar autoimūnām saslimšanām).
