Eiropas un arī mūsu – Rīgas maratons – pārcelti uz rudeni. Nav sliktuma bez labuma, jo kur nu vēl jaukāks laiks par vasaru, lai gatavotos skrējienam! Vērtīga sadaļa šajā posmā būtu arī skriešanas testa veikšana ORTO Klīnikā, ar kura palīdzību var diagnosticēt, gan, kāpēc pēc trešā kilometra regulāri sāp celis, gan, kā skriet ātrāk, ilgāk un efektīvāk, lai dalība maratonos un citos skriešanas pasākumos vainagotos ar vismaz savu personisko uzvaru.   

Šogad jaunai skriešanas sezonai esam gatavojušies daudz padziļinātāk un nopietnāk, nekā citus gadus – vairāk kā divu mēnešu garumā, rūpīgi apkopojot aktuālāko zinātnisko literatūru, jaunāko pētījumu datus – radīts tests skrējējiem. Tā autors – sporta diagnostikas specialists Jēkabs Grinbergs

Testa autors saka, ka testam ir divi mērķi: “Pirmais – analizējot katra konkrētā skrējēja stāju, muskuļu spēku, koordināciju un kustību īpatnības (biomehāniku, leņķus, attiecības), izprast iemeslu, kādēļ, piemēram, regulāri sāp gūža, potīte vai celis. Otrs – analizējot šos pašus datus, noskaidrot, kas ierobežo skrējienu, liedzot sasniegt maksimāli labāko rezultātu.” Balstoties sīki un padziļināti ievāktos un analizētos datos, katram skrējējam izstrādā treniņu plānu, noteikto ierobežojumu novēršanai.

Praktiskā testa daļa aizņem 40 minūtes, kuru laikā skrējējs veic uzdevumus – to izpilde tiek mērīta. Testa noslēgumā no vairākiem rakursiem tiek filmēts 15 minūšu skrējiens pa trenažiera skrejceļu – vērību pievēršot locītavu kustībai un attiecībām.

Iegūtie dati īpašās, speciāli šim testam radītās formulās tiek apstrādāti un rezultātā skrējējs iegūst ļoti detalizētu viņa skriešanas analīzi. Tiek apskatīts gan tas, cik lokans ir ķermenis, cik attīstītas ir būtiskākās kājas muskuļu grupas, kuras iesaistītas skrienot, mērīts, cik plūstošs, vai tieši otrādi – lēkājošs ir skrējiens, kāds ir solis – tā platums, virzība uz priekšu un atpakaļ, slodze uz trim būtiskākām locītavām – potīti, celi un gūžu, kā arī veids, kā liekam pēdu. Šie rādītāji tiek mērīti abām ķermeņa pusēm un salīdzināti.

Tests ir padziļināti izzinošs, gan cilvēkam, kurš skrien vairāk prieka pēc, gan nopietniem skrējējam, kurš analizē datus savā viedpulkstenī, meklējot optimālākos risinājumus snieguma uzlabošanai. Pēc testa aptuveni 40 minūtes speciālists velta sarunai, skaidrojot skrējēja specifiskos rādītājus. 

Personīga testa pieredze:

Džoanna, 13 gadi regulāras skriešanas pieredze (vidēji – 24 km nedēļā)

“Ir izzinoši vērot savu skrējiena ierakstu, palēninājumā, redzot, ka, piemēram vienu no pēdām atsperšanās brīdī, iegriežu uz iekšu. Skrienot, man ir bijušas par aizdomas, bet nekad pati to neesmu varējusi novērtēt vai kontrolēt. Solis kustībā ļoti maz iet uz priekš, toties – plaši – atpakaļ, kas padara kustību ne vien mazāk efektīvu, bet, izrādās, rada pārāk lielu noslodzi  potītēm un ceļu locītavām.

No sporta diagnostikas speciālista analizētajiem datiem uzzināju arī patīkamu ziņu – mans skrējiens ir plūstošs – nelēkāju augšā lejā – tā netērējot enerģiju nepiemēroti. Toties skrējējiem pazīstamais rādītājs “Cadence” (angliski) – jeb soļu skaits minūtē man ir pārāk liels, kas tieši saistīts ar to, cik maza ir mana katra soļa kustība uz priekšu. Manā gadījumā risinājums, kā to uzlabot ir intervāla treniņi ar īsām distancēm, sprintā – skrējiens kalnā augšā ar vairākiem atkārtojumiem. Skrējiens augšup piespiež likt izvrizītāku soli uz priekšu – tas savukārt ietekmēs arī veidu, kā likšu soli vēlāk – ierastajās lēnās un garās distancēs.

Lai arī pašai šķiet, ka kājas padsmit gadus skrienot ir stipras un trenētas, tests uzrādīja, ka “slavenie” hamstringi (augšstilba aizmugurējie muskuļi) kā arī augšstilba sānu muskuļi man ir mazāk attīstīti, nekā vidējā norma. Tie atsevišķi jātrenē, izmantojot specifiskus vingrojumus. Interesanti, ka visi atsevišķie skriešanas analīzes rādītāji ir savstarpēji ļoti saistīti – izmainot vienu, uzlabojas pārējie. Turklāt to uzlabošana, iespējams, tieši neietekmē to, kā mēs jūtamies skriešanas procesā – respektīvi – var šķist, ka nekas nav mainījies – kā bija grūti, tā ir, – bet tas mazina traumu risku un locītavu sāpes. Pilnveidojot skriešanas nepilnības kļūstam izturīgāki, stiprāki un ātrāki. Rādītāju uzlabošana, neapstrīdami prasa mērķtiecīgu darbu un vēl papildus treniņus.

Man kā skrējējam parastajam aktuāli likās tas, ko varu paveikt pati – intervāltreniņi kalnā, tomēr, gatavojoties lielākam skriešanas pasākumam, visticamāk 2 – 3 mēnešus iepriekš papildus iešu pie fizioterapeita trenēt augšstilba muskuļus.

Esmu pārliecināta, ka tie, kuri gatavojas ultramaratoniem, triatloniem un citiem lieliem skrējieniem, kas prasa ilgstošu, pārdomātu un intensīvu treniņu plānu, nepilnības koriģēt būs daudz entuziastiskāki un pedantiskāki.

Toties gan vieniem, gan otriem, manuprāt,  ir ārkārtīgi interesanti, kad detalizēti un smalki stāsta par to, kā TU skrien. Tā ir reta iespēja, kad speciālists runā par tev ļoti mīļu nodarbi un analizē tieši tavas spējas šajā jomā.”

Tests skrējējiem pieejams ORTO Klīnikas Āgenskalna filiālē pie Jēkaba Grinberga sporta diagnostikas speciālista!

Pieraksts, zvanot uz t. 67869889