SĀPES GŪŽAS LOCĪTAVĀ

Sāpes, ko rada gūžas locītavas saslimšana, atstarojas cirksnī, muguras lejas daļā, kājās (celī un retos gadījumos arī zemāk) vai gūžas locītavas muskulī. Tādēļ ne vienmēr cilvēki atstarojošas sāpes saista  ar problēmām gūžas locītavā.

Ārsta kompetencē ir pamanīt un izvērtēt sāpju patiesos cēloņus. Nereti gūžas locītavu problēmas var kombinēties ar mugurkaula un ceļa locītavas saslimšanām. Tādēļ ir būtiski veikt precīzu diagnostiku, lai izšķirtu sāpju cēloņus un izvēlētos atbilstošu ārstēšanu.

Nereti diagnostikai izmanto pretsāpju injekciju gūžas locītavā (tiek veikta USG kontrolē), lai uz brīdi likvidējot gūžas locītavas izraisītās sāpes, varētu izvērtēt, vai saglabājas citas sāpes un precizēt to iemeslus. Ņemot vērā, ka ORTO klīnika ir specializējusies balsta un kustību aparāta saslimšanu ārstēšanā, Jūs vienuviet varat saņemt traumatologa-otropēda un mugurkaula ķirurga, neirologa palīdzību un konsultāciju.

Meklējiet otropēda-traumatologa palīdzību, ja:

  • sāpes gūžā nepāriet dažu dienu laikā;
  • mostaties no sāpēm naktī;
  • sāpes, vai neērtības gūžas locītavā, Jums liek bieži mainīt pozas stāvot vai sēžot.

Sāpes cirksnī. Nereti līdztekus gūžas locītavas sāpēm jūtamas sāpes arī cirksnī. Šīs sāpes atgādina saspringumu, pulsēšanu. Ja gūžas sāpes ir sēžas, nevis cirkšņa pusē, tas var liecināt par saspiestu sēžas nervu vai gūžas locītavas iekaisumu.

Sāpes muguras lejasdaļā ir viena no raksturīgākajām gūžas locītavu sāpju pazīmēm. Sāpes parasti raksturo kā trulas un pulsējošas. Ja cēloni neārstē, pastāv risks piedzīvot nopietnus kustību ierobežojumus.

Sāpes kājā var izraisīt problēmas gūžas locītavā. Tā, piemēram, gūžas locītavas problēmu izraisītas sāpes var atsaroties, gan cirksnī, gan kājā, tai skaitā – celī. Atstarojošās sāpes var izpausties nespēkā (vājumā)  vai kņudoņā. Ja sāpes kājā nepāriet vairākas dienas, ieteicams meklēt traumatologa – ortopēda palīdzību, lai noskaidrotu sāpju iemeslus.

Stīvums un ķeršanās ir raksturīgas gūžas osteoartrīta pazīmes. Tomēr tās var būt arī, piemēram, reimatoīdā artrīta sekas.
Ierobežotas kustības gūžas locītavā var būt traumas vai defromējošā osteoartrīta pazīme. Kustību ierobežojumi gūžas locītavā var izpausties,  piemēram, kā grūtības vai nespēja noliekties, lai uzvilktu/novilktu apavus. Tāpat kāpšana pa kāpnēm var būt sarežģīta, vai pat neiespējama.

Klibošana. Piedzīvojot gūžas locītavas problēmas, nereti iešana sagādā grūtības un sāpes, tādēļ cilvēki klibo. Ja manāt, ka klibojat sāpju dēļ, nekavējoties meklējiet traumatologa-ortopēda palīdzību. Pretējā gadījumā, cenšoties, mazināt sāpes, nepazināti turam sāpošo gūžas locītavu augstāk par otru. Rezultātā veidojas ieradums, kas pakāpeniski maina balsta un kustību aparāta mehāniku.  Kājas garums saīsinās, jo daļa stilba kaula pacelta augstāk par otras kājas stilbu. Šādiem pacientiem pēc bojātās gūžas locītavas operācijas kājām saglabājas dažāds garums. Nepieciešams ilgstošs ārstnieciskās vingrošanas kurss, lai pakāpeniski atgūtu pareizu gūžas novietojumu un kāju garums izlīdzinātos.

Krakšķi gūžas locītavā. Krakšķim līdzīgo skaņu, pieceļoties, ejot vai kā citādi izkustinot gūžas locītavu, rada saites. Ja krakšķis ir nesāpīgs, tas neko sliktu par veselības stāvokli nevēstī. Krakšķi gūžā, kam pievienojas sāpes, var liecināt par bojājumu gūžas locītavā. Ja krakšķi gūžas locītavā ir sāpīgi, vērts meklēt traumatologa-ortopēda palīdzību, lai noskaidrotu cēloņus un uzsāktu atbilstošu ārstēšanu.